Pēc pirmās vētras iedzīvotāji Druvienā saliedējas kopējam mērķim; tiek vākti paraksti, lai pašvaldību piespiestu atvērt maku Druvienas vajadzībām

“Kur paliks nauda, ko pašvaldība iegūs, realizējot Druvienā pēc vētras sagāztos kokus? Šis jautājums no mutes mutē izskanēja Druvienas kapusvētkos. Biju tur no Gulbenes aizbraukusi kopā ar ģimeni. Uzzinājām, ka tiek vākti paraksti, lai vismaz daļa naudas par realizētajiem kokmateriāliem tiktu pagastam. Ar domu – lai var sakārtot vētrā cietušo kapsētu; lai var atjaunot veco koka kapliču, kura sen nav remontēta. Arī mans tēvs kā druvēnietis parakstījās par to. Redzējām, ka parakstījušies 130 cilvēki,” “Dzirkstelei” pastāstīja gulbeniete, kura vēlējās būt anonīma.

Varētu teikt, ka parakstu vākšanu ir atbalstījusi teju trešā daļa Druvienas iedzīvotāju, ja ņem vērā, ka, pēc pašvaldības datiem, kas pieminēti 2022.gada publiskajā pārskatā, pagastā ir 461 iedzīvotājs. Paraksti tiek vākti saistībā ar Druvienai sāpīgu tēmu. Jau vēstīts, ka 7.augusta vētrā Gulbenes novadā visvairāk ir cietusi Druviena – koki nolauzti gan pašā centrā, gan kapsētā, pašvaldības mežs burtiski noslaucīts, arī mežs pie kapsētas.

Saprotamas arī druvēniešu rūpes par 19.gadsimta celtni – Druvienas kapliču, kura gan nav valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kaut varētu būt. To “Dzirkstelei” apliecināja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore gulbeniete Sarmīte Dundure, kura labi pārzina novada kultūrvēsturi. Viņa teica: “Zinot to, cik ļoti Druvienas cilvēkiem ir svarīga sava vēsturiskā vide, ir iespēja vērsties ar iesniegumu, lai piešķirtu šai kapličai aizsargājamu statusu. Iesniegumu var uzrakstīt ikviens.”

Iedzīvotāju aktivitāte ir vajadzīga

Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis “Dzirkstelei” apstiprināja – viņš zina, ka pagastā iedzīvotāji vāc parakstus. “Katrā ziņa iedzīvotāju iniciatīva ir atbalstāma. Tas jau palīdz gan pagasta pārvaldei, gan pašvaldībai, liek aizdomāties. Cilvēku mērķis ir, lai mēs kopā varētu kapsētu sakārtot. Šāda iedzīvotāju aktivitāte ir vajadzīga. Ja izdosies, ja sadzirdēs, tad tas nozīmē, ka iedzīvotāju darbs nebūs veltīgs,” viņš teica.

J.Graumanis sacīja, ka nav tā, ka iedzīvotāji tikai gaida no pašvaldības un paši neko nedara. Kapsētas sakārtošanai ir organizētas talkas, uz pirmo no tām ieradušies vairāk nekā 30 cilvēki, kā arī trīs druvēnieši palīdzējuši ar tehniku, ar meža izvedējiem. “Talkās nebija jau tikai cilvēki. Trīs vīri ieradās ar saviem privātajiem traktoriem. Neviens neatteica, kurš tika uzrunāts. Daudzi nāca talkā paši, bez uzrunāšanas,” stāstīja J.Graumanis.

Druvienas kapsēta pašlaik izskatās sveša, jo pēc vētras ir mainījusies kapsētas ainava – “Dzirkstelei” sacīja druvēniete Ligita Zvaigznekalne. Kad iegājusi kapsētā pēc vētras, pat apjukusi. Licies, ka nevar atrast meklējamās kapvietas. Iepriekš mežs dabīgi ainaviski veidojis žogu kapsētai. Tagad esot sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Žogu vajagot.

2020.gadā iniciatīvu neatbalstīja

Jau pirms trim gadiem druvēnieši bija pieteikuši pašvaldības budžetēšanas projektu konkursam ideju par pagasta kapu teritorijas labiekārtošanu, lēšot, ka tam vajadzēs nepilnus 20 000 eiro. Iniciatīva, kuras autore bija Velga Černoglazova, netika atbalstīta.

V.Černoglazova toreiz tika norādījusi, ka Druvienas kapu teritorijai ir sena vēsture. Kapsēta izveidota 1824.gadā Druvienas muižas barona Malama laikā. Kapos apbedīti dzejnieka Jāņa Poruka tēvs un māte. Īpaša kultūrvēsturiska nozīme ir kapu vēsturiskajai kapličai. 2008.gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tika veikts kapličas remonts. Kapličai tika nomainīts jumts, salabota zvanu torņa lūka, nomainīts arī zvanu torņa jumts.

V.Černoglazova “Dzirkstelei” teica, ka aizvadīto trīs gadu laikā kapsētā pašu spēkiem panākti daudzi uzlabojumi. Akai tika ne tikai uzlikts vāks, bet arī tika izveidots jumtiņš, bruģis ap aku, pie akas kompakts plaukts, kur novietot spaiņus, lejkannas. Tika iegādāti jauni spaiņi, lejkannas, ķerra. Pie akas tapa un turpina veidoties apstādījumu dobe. “Paldies Larisai Zvirgzdiņai un Litai Zalpēterei!” sacīja V.Černoglazova. Iegādāts jauns pārsegs izvadīšanas soliem. “Tas viss par kādas bijušās druvēnietes ziedojumu, ko viņa regulāri ieskaita Druvienas attīstības biedrības “Pērļu zvejnieki” ziedojumu kontā speciāli kapu labiekārtošanai. Taču ir nepieciešamas lielākās lietas, kur vajag vairāk līdzekļu: nojume pie kapu vārtiem, lai galdiņš nav zem klajas debess; galvenā kapu celiņa atjaunošana; šķūnītis kapu inventāra glabāšanai (kapusvētku soliem, kancelei u.c.); kapličas atjaunošana. Nākamajā gadā Druvienas kapsētai aprit 200 gadu, arī kapličai, tāpēc gribētos sakārtot iepriekš minētās lietas. Kapliča ir saglabāta autentiska,” stāstīja V.Černoglazova.

Savukārt kāda cita druvēniete, kura vēlējās būt anonīma, “Dzirkstelei” pauda – visu laiku jautājums par automašīnu stāvvietu pie kapsētas bija aktuāls un neatrisināms, jo gluži vienkārši nebija vietas, kur būt šādai stāvvietai. “Tagad, kad vētra ir lauzusi kokus blakus kapsētai uz pašvaldības zemes, būtu vieta, kur veidot stāvvietu. Diemžēl ir tā,” viņa sacīja.

Vai vēja lauztie koki nesīs naudu?

Kā tad reāli būs ar finanšu ieguvi, realizējot Druvienā vēja lauztos kokus, kuri pieder pašvaldībai? “Apmēram 40 procenti no tiem būs malka. Malku izmantojam savām (pašvaldības – red.) iestādēm. Tā tas ir neatkarīgi no tā, kurā pagastā tiek zāģēts pašvaldības mežs. 24.augustā sākām izvest malku (no Druvienas – red.). Pirmo kravu atvedām uz Gulbenes stadionu, kur ir malkas apkure,” “Dzirkstelei” teica novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts.

Zāģbaļķus pašvaldība piedāvās izsolē. “Bet, par cik tos izdosies pārdot un vai varēs pārdot, tas ir cits stāsts. Izsoles process paņem laiku. Un ir jautājums, vai tikmēr šis kokmateriāls nesabojāsies. Priede ļoti ātri sazilē. Lietus un saule… Divas nedēļas un priede ir zila. Druvienā galvenokārt ir priedes un egles koki,” sacīja K.Dauksts.

Viņš skaidroja, ka pašvaldība arī Druvienas gadījumā darbojas saskaņā ar likumā noteikto kārtību, kuru nav iespējams pasteidzināt. Tā paredz neatkarīga vērtētāja piesaisti. Uz jautājumu, kas notiek, ja pašvaldībai neizdodas izsolē pārdot zāģbaļķus, viņš atbildēja: “Pašvaldība šos zāģbaļķus sazāģē dēļos. Tie tiek nodoti iestādēm, pagastu pārvaldēm, kuras prasa. Gulbenes stadionam pasūtīti dēļi hokeja laukuma sapuvušo bortu nomaiņai. Jau zināms, kādus dēļus tur vajadzēs, pašvaldība nodrošinās sazāģēšanu un piegādi, lai taupītu naudu.”

K.Dauksts piebilda, ka Druvienā vēja skarto platību mežizstrādes process nebūs lēts. “Šī nav standarta cirsma. Šī ir vējgāze, tāpēc pakalpojums – zāģēšana – ir krietni dārgāks. Vai mums rezultātā būs lieli ieņēmumi? Šaubos. Bet redzēsim. Pagājušajā nedēļā bija paredzēts, ka Druvienā tiek pabeigta visu kokmateriālu izvešana.”

Viņš piebilda, ka nevis naudā, bet materiālos no tā visa kaut ko paņem arī Druvienas pagasta pārvalde, bijusi runa par 20 kubikmetriem baļķu, lai sazāģētu dēļos un izmantotu pagasta teritorijas vajadzībām.

Gandrīz kā iedzīvotāju padome?

Faktiski šī Druvienas cilvēku iniciatīva līdzinās tam, kas būtu jādara iedzīvotāju veidotai konsultatīvajai padomei, jo aktīvisti Druvienā ir identificējuši problēmu pagastā, vērsuši visu pagasta iedzīvotāju uzmanību uz šo problēmu, meklējuši un piedāvājuši risinājumu iespējas gan pagastā (organizējot talkas), gan pašvaldībā (aicinot sniegt finansiālu atbalstu). Redzēs, kā pašvaldībā sadzirdēs šo iniciatīvu, kā novērtēs to.

Līdz šim jau druvēnieši arī agrāk ir spējuši mobilizēties, piemēram, lai no nociršanas nosargātu ozolu aleju pagastā, lai nepieļautu sava kultūras nama nojaukšanu, saskatot tā izveidē pagasta kultūrvidei svarīgu vērtību.

Vēl novadā atmiņā paliekoša ir iedzīvotāju iniciatīva, cenšoties pašvaldībai neļaut pārdot Jaungulbenes silu. Toreiz tika savākti 700 paraksti sila atbalstam, tomēr tas nelīdzēja – sils tika pārdots.

Gulbenes novadā pagaidām nav neviena oficiāla veidojuma, kurš sauktos par iedzīvotāju konsultatīvo padomi. Arī citur Latvijā pārsvarā tādu nav. Ir atsevišķās pašvaldībās, galvenokārt Latgalē.

Būtiski, ka jaunais Pašvaldību likums nosaka iedzīvotāju padomēm tiesības pašām iesniegt lēmumprojektus izskatīšanai domē. Šādu tiesību šobrīd nav nevienai citai konsultatīvajai padomei, kādas jau šobrīd darbojas pašvaldībās dažādās nozarēs. Iedzīvotāju padomēm ir arī tiesības ierosināt publiskās apspriešanas.

Viedokļi

Vai Gulbenes novadā vajag iedzīvotāju konsultatīvās padomes?

Nils Treijs no Tirzas: “Iedzīvotāju padomes jāveido obligāti! No novada domes puses tās jāpalīdz veidot un jāpalīdz tām pastāvēt. Tās pārstāvji regulāri jāpulcē kopā un jāiesaista domes lēmumu pieņemšanā un nākotnes attīstības stratēģijas veidošanā.”

Ligita Zvaigznekalne no Druvienas: “Es noteikti nebūšu tā, kura teiks, ka obligāti vajag veidot iedzīvotāju padomes. Druvienā ir biedrība “Pērļu zvejnieki” (kopš 2009.gada – red.), “Druvienas Cilts” (kopš 2016.gada – red.). Uzskatu – kas jau nu ir darītāji, tie ir. Vai var tā pavilkt līdzi kādu? Kas nu nav darītājs, vari tam stāstīt vai nestāstīt.”

Ivars Kažmers no Jaungulbenes: “Ir pietiekami daudz dažādu biedrību. Pietiek iespēju, lai izpaustos. Ja cilvēkiem ir iniciatīvas, viņi vienojas veidot biedrības. Vai vajag vēl iedzīvotāju konsultatīvās padomes? Grūti teikt. Cik leģitīmas tās būs no juridiskā viedokļa? Deputātus domē mēs ievēlam, tur ir demokrātija. Nevienam iedzīvotājam nav liegts ik pēc četriem gadiem kandidēt, lai kļūtu par deputātu. Bet iedzīvotāju padomes ir pagaidām tāds nesaprotams veidojums. Tur apvienosies kaut kāda aktīvistu kopa. Vai tas nebūs drauds demokrātijai?”

Ilze Vanaga no Jaungulbenes: “Es jēgu saskatu tikai patiesās iniciatīvās, kas nāk no pašiem iedzīvotājiem (“bottom-up” pieeja). Ja paši iedzīvotāji nāk klajā ar šādu iniciatīvu, tad tas ir tikai apsveicami. Tomēr mums ir jau gana daudz iespēju būt pilsoniski aktīviem (biedrības, dalība pašvaldības komisijās, viedokļa paušana komitejās un domes sēdēs, iespēja paust savu viedokli medijos u.c.).”

Elviss Ozols no Gulbenes: “Tautu vairāk vajag iesaistīt politiskajā dzīvē, jo jālemj pašiem par savu dzīvesvietu un apkārtni. Iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošana ir apsveicama. Svarīgi, lai šīs padomes darbotos pareizajā virzienā, lai tur nebūtu ielikteņu, kuri tikai lobē savas intereses. Svarīgi, lai padomes pārstāvētu sabiedrības intereses. Iedzīvotāju padome – tas būs spēks. Tas nebūs viens cilvēks. Tie, kas sēž domē, ne vienmēr redz medaļas otru pusi. Iedzīvotāju padomes parādīs, pateiks problēmas, kas augšā nav pamanītas.”

Uzziņa

* Jaunais Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023.gada 1.janvārī, paredz divu veidu konsultatīvās iedzīvotāju padomes (jau līdz šim pašvaldību veidotās nozaru komisijas, kā arī no jauna pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas veidojamās konsultatīvās padomes).

* Lēmumu par abu veidu padomju izveidošanu un kompetenci pieņem pašvaldības dome. Attiecībā uz iedzīvotāju padomēm likumā ir noteikts kompetenču minimums.

* Ne vienai, ne otrai konsultatīvajai padomei likums neparedz saistošas lemšanas tiesības.

* Darbs iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs ir brīvprātīgs darbs, kam vajadzīga regulāra iesaiste, izpratne un zināšanas.

* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā, pašvaldībām iedzīvotāju padomju izveidē ir izvēles brīvība.

Avots: “Likumi.lv” un “VARAM.gov.lv”

#SIF_MAF2023