Pēc Nacionālā veselības dienesta skatījuma, šobrīd vislielākā ģimenes ārstu pieejamības problēma ir tieši Gulbenē.
“Esam
apzinājuši pašreizējo situāciju, kuri no esošajiem Gulbenes pilsētas
ģimenes ārstiem ir gatavi pieņemt Rutas Kalniņas pacientus (1623, no
kuriem 20 ir bērni). Tie ir ģimenes ārsti Jānis Seļickis, Egīls Luguzis
un nedaudz arī Gunta Ezergaile. Viņa ir gatava pieņemt aptuveni 200
pacientu. Pārējie Gulbenes pilsētas ģimenes ārsti piereģistrēs varbūt
kādu pacientu, jo viņiem ir pilnas prakses, tas ir 1800 un vairāk
pacientu, tāpēc pieņems tikai ģimenes locekļus. Piemēram, ja ģimenē vīrs
bija R.Kalniņas pacients, bet sievai bija cits ģimenes ārsts, tad
sievas ģimenes ārsts pieņems arī vīru,” stāsta Nacionālā veselības
dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča.
S.Alhimoviča
piebilst, ka arī Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļa ļoti
intensīvi meklē jaunus ģimenes ārstus. Ir notikusi sazināšanās gan ar
abām universitātēm, kas apmāca ģimenes ārstus-rezidentus, gan arī ar
abām asociācijām, cerot tuvākajā nākotnē atrast jaunu ģimenes ārstu.
“Situācija laukos ir tāda, ka pagājušajā gadā tikai viena ģimenes ārste
beidza rezidentūru un sāka strādāt laukos. Gulbenē šī jau ir otrā
ģimenes ārsta prakses vieta, kas beidz darboties. Brīva prakses vieta
pašlaik ir arī Valmierā, Rankā, Madonā, kā arī ilgstoši brīva prakses
vieta ir Alūksnē,” situāciju raksturo nodaļas vadītāja.
Pirms mēneša
S.Alhimoviča tikusies gan ar Alūksnes, gan Gulbenes novada domes
vadītājiem, kā arī ar sociālā dienesta vadību, lai pārrunātu radušās
problēmas.
“Es domāju, ka vadītāji cenšas darīt visu, kas ir viņu
spēkos, bet diemžēl tas nav tik vienkārši. Arī novadu un sociālo
dienestu vadītāji paši bija sazinājušies ar Lauku ģimenes ārstu
asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku, bija interesējušies arī augstākajās
mācību iestādēs, kas sagatavo ārstus-rezidentus. Viņa uzskata, ka
ģimenes ārstu problēma ir visas veselības aprūpes sistēmas problēma.
