Aleksejs Kuzmins vienmēr ir bijis sportisks un azartisks cilvēks. Daudzus gadus viņš startēja motokrosos, bet šogad nolēma, ka beidzot ir pienācis īstais laiks, lai pamēģinātu arī lidot. Viņš stāsta, ka sapnis par lidošanu viņam ir ļoti sens – jau bērnībā arī viņam, tāpat kā daudziem citiem, gribējās kļūt par pilotu un lidot kosmosā. Un te nu viņš ir – lidinās ar paraplānu virs Gulbenes un priecājas par skaisto skatu, kas paveras no augšas uz zemi. Vairāk foto šeit.
Septembra sākumā Aleksejs sācis mācīties speciālā skolā Rīgā. “Braukāju uz lekcijām, daudz kas bija jāiemācās. Papildus mācījos arī pie jau pieredzējušiem pilotiem Alūksnē. Viņi man iedeva savu motoru, mēģināju dažādus spārnus. Es gribēju maksimāli ātri visu iemācīties, lai varētu pēc iespējas ātrāk lidot. Jāatzīst, ka sākumā gāja ļoti grūti. Pēc treniņiem atbraucu mājās tikpat noguris kā pēc motokrosa, taču mēneša laikā man izdevās visu apgūt. Nokārtoju eksāmenu un ieguvu pilota licenci,” stāsta Aleksejs. Tagad viņš arī aktīvi sācis lidot. “Šobrīd ķeru vēl pēdējās skaistās un saulainās dienas. Vasara, protams, lidošanai ir daudz labāks laiks, jo tad ir silti un nav tik liela turbulence, tagad lidot ir ekstremālāk, taču jālido, kamēr vēl ir daudzmaz silts laiks. Protams, arī ziemā var lidot, bet tad ir auksti.”
Tas ir tas, ko vajag
Aleksejs atzīst, ka lidošana ar paraplānu ir ļoti interesants process. “Pirms kādiem diviem gadiem es pamēģināju lidot tandēmā ar paraplāna akropilotu – pilotu, kurš gaisā izpilda dažādus frīstaila trikus. Teicu viņam, ka gribu izbaudīt visu, ko viņš māk. Tas bija kaut kas! Kad piezemējāmies, es biju gatavs bučot zemi – domāju, cik te ir labi un droši. Taču jau tad es sapratu, ka arī man pašam to vajag. Visu savu jaunību biju darbojies ar mototehniku un man tā bija tuva sirdij, bet tagad man gribējās pamēģināt kaut ko jaunu. Biju mēģinājis lidot arī ar deltaplānu, taču, kad pamēģināju lidot ar paraplānu, sapratu, ka tas ir domāts tieši man,” saka Aleksejs. Arī viņam sākumā, protams, bijis bail no augstuma, taču pamazām savas bailes pārvarējis. Tagad Aleksejs saka, ka vienlaikus tas ir nedaudz bailīgi, ekstremāli un arī skaisti.
Vairāk lasiet laikraksta “Dzirkstele” 9.oktobra numurā.
