Vai mediju piederēšana kaut kam ietekmē to saturu? Atbildi uz šo jautājumu “Dzirkstele” centās rast, lūdzot izteikt savu viedokli mediju ekspertiem – Andai Rožukalnei un Guntai Slogai.
“Dzirkstele” jau
rakstīja, ka ikvienam no mums ir iespēja izvēlēties, kādus medijus
lietot – sabiedriskos vai tomēr priekšroku dot privātajiem medijiem.
Mediju eksperte Anda Rožukalne uzsver – fakts, ka kādam pieder medijs,
nenozīmē ne labi, ne slikti. “Tā ir normāla uzņēmējdarbība. Jautājums
tikai – kāds ir mērķis?” viņa saka.
Tas apdraud objektivitāti
Pieredzējusī
žurnāliste un mediju profesionāle Gunta Sloga norāda, ka mediju
piederība var ietekmēt saturu. Spilgts piemērs tam ir laikraksts
“Neatkarīgā Rīta Avīze”, kas savās slejās nereti dod platformu Ventspils
pilsētas vadības viedoklim, bet starp avīzes īpašniekiem ir ar Lembergu
ģimeni saistīti uzņēmēji. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai mediji nepieder
ar politiķiem vai kādām biznesa interesēm saistītiem vai viņiem
pietuvinātiem cilvēkiem, jo tas apdraud žurnālistikas objektivitāti un
neatkarību.
“Tāpēc ir jo īpaši būtiska spēcīgu un neatkarīgu mediju
pastāvēšana, jo tikai tādi var vēstīt par visiem jautājumiem un
neierobežoti kritizēt jebkuru amatpersonu. Protams, privāti mediji var
paust savu redakcionālo nostāju, taču tai ir jābūt skaidri definētai un
publiskai, un attiecinātai tikai uz medija viedokļu sadaļu,” saka
G.Sloga.
Trīs mediju kultūras
Mediju eksperte Anda Rožukalne
skaidro, ka Latvijā mēs runājam par trim mediju kultūrām, caur kurām mēs
varam atšifrēt, kāpēc medijs ir dibināts, ko medija īpašnieks vēlas.
Viena no kultūrām ir profesionālā mediju kultūra.
“Proti, mēs varam
redzēt, ka šie mediji tiešām atbildīgi, atbilstoši klasiskajiem mediju
uzdevumiem cenšas sniegt informāciju cilvēkiem tik kvalitatīvu un
daudzveidīgu, cik viņi ir spējīgi, arī izklaides informācija ir
kvalitatīva – neiejaucas personiskajā dzīvē nepārkāpj cilvēktiesības.
Latvijā profesionālo mediju grupa ir, sākot ar sabiedriskajiem medijiem,
arī lokālie, reģionālie mediji, kas tiešām grib būt mediji un nekas
cits, arī ziņu dienesti latviešu valodā. Tie ir mediji, kas mēģina sevi
pierādīt, iegulda savos darbiniekos, darbojas profesionāli, pat tad, ja
tā ir izklaide,” skaidro A.Rožukalne.
Nākamā grupa, kas ir pati lielākā – instrumentālā mediju kultūra. Tas nozīmē, ka medijs ir dibināts tāpēc, lai nevis dotu iespēju sabiedrībai diskutēt, bet gan medijs ir līdzeklis, instruments kāda interesēs.
“Piemēram, popularizēt
kādu noteiktu ideju, atbalsts biznesa projektam, politiskam projektam,
kurā atradīsiet gan it kā žurnālistiku, bet tur šīs intereses, kā vārdā
šis medijs pastāv, izpaudīsies saturā,” skaidro A.Rožukalne.
Trešā
grupa – postpadomju kultūru pārstāvošie mediji, kas faktiski turpina
saglabāt ļoti izteikti politisku angažētību, kur žurnālisti, rietumu
žurnālistikas izpratnē, nav žurnālisti, bet gan drīzāk politiski
aktīvisti. Pati žurnālistika nenodala faktus no komentāriem, tātad tur
nav iespējams ieraudzīt profesionālo ētiku. Latvijā tā ir lielākā daļa
krievu valodā iznākošo avīžu, arī savā ziņā 1. Baltijas kanāla ziņas.
“Postpadomju politisko angažētību mēs varam ieraudzīt kombinācijā ar
instrumentālo mediju kultūru. Piemēram, “Dienas Bizness” ir aktuāls
daudziem uzņēmējiem, kuri ir pamanījuši, ka tas nav informatīvs biznesa
laikraksts, tam ir ārkārtīgi aktīva aģitēšana par noteiktiem politiskiem
spēkiem vai uzbrukumi citiem, kas ir konkurējoši,” stāsta A.Rožukalne.
Viņa
uzsver, ka mediju īpašnieku caurskatāmība tiek uzskatīta par nozīmīgu
faktoru, tāpēc arī dati tiek vākti visā pasaulē, kam pieder mediji. “Ja
tu gribi izmantot mediju, tad tev ir tiesības zināt, kam tas pieder,”
uzsver A.Rožukalne.
Atsevišķās valstīs ir aizliegts politiķiem,
politiskām partijām, reklāmas aģentūrām dibināt medijus tieši tāpēc, lai
būtu drošība par to, ka šie konkrētie mediju dibinātāji nepiedāvā tādu
informāciju, kas var būt viņiem izdevīgāka. “Sociālās atbildības
princips ir ļoti svarīgs mediju darbā, lai gan, protams, mēs nevaram tā
vienkārši kritizēt komercmediju,” saka mediju eksperte.
Atklātībai jābūt!
Gulbeniete
Dzintra Kundrate, kura ir cītīga laikrakstu un žurnālu lasītāja,
atzīst, ka atklātībai un caurskatāmībai, kam pieder medijs, ir jābūt,
vismaz viņai noteikti tas ir svarīgi.
“Atklātībai ir jābūt! Bet mums jau
daļēji viss ir aizklāts,” uzskata Dz.Kundrate, kura lasa “Dienu”, kas
ir viens no lielākajiem laikrakstiem, vietējo avīzi “Dzirksteli” un
vairākus žurnālus.
Peripetijas ap “Dienas” īpašnieku izmaiņām vēl
joprojām viņai nav aizmirsušās.
“Mani “Diena” ļoti neapmierina, un arī
“Dzirkstelē” man nepatīk, ka raksti tiek pārpublicēti no citiem
medijiem, jo mani interesē vietējā dzīve – tas, kas notiek tieši mūsu
novadā. Nesen, cik man zināms, pie “ātrajiem” bija atbraukuši
priekšnieki, bet neviens jau neinformē par to medijus vai varbūt mediji
neinformē mūs. Bet mēs taču gribam zināt, kas tur notika! Es
simtprocentīgi neuzticos informācijai, ko izlasu laikrakstā vai dzirdu
televīzijā. Protams, ir jūtama atšķirība saturā, kādu piedāvā
sabiedriskie un kādu privātie mediji. Man vismaz liekas, ka sabiedriskie
mediji ir profesionālāki. Lasu arī pašvaldības laikrakstu. Mani jau
interesē naudas lietas, cik un kam pašvaldība atvēlē. Izlasu visu. Arī
par projektiem izlasu, jo, tā kā esmu strādājusi pašvaldībā, mani
interesē. Bet pieļauju, ka cilvēku, kam nav bijusi darīšana ar
pašvaldību, daudz kas šajā pašvaldības sniegtajā informācijā nemaz
neinteresē,” saka Dz.Kundrate.
Uzziņai
Sabiedrības iniciatīvu
platformā “ManaBalss.lv” uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Smagāk
sodīt portālus, kuri liek nepatiesu informāciju”, piemēram,
“neticams.lv”, “redzets.lv”, “delffi.lv”, kuri liek informāciju par
smagām traģēdijām, kuras nemaz nav notikušas. Daudzi cilvēki, gan jauni,
gan veci, notic un tiek maldināti. Piemēram, nesen bija ielikta ziņa,
ka ir ‘’sabrucis “Alfas” tirdzniecības centrs’’, kas nebija patiesība.
Iniciatīvas autori aicina sodīt ar ļoti smagiem naudas sodiem, sākot no
300 eiro līdz pat 800 eiro, vai arī noteikt sabiedriskos darbus, vai
brīvības atņemšanu. Tad sabiedrība netiks maldināta ar viltus ziņām un
iedzīvotāji varēs dzīvot mierīgi un bez satraukuma.
Par iniciatīvu parakstījušies jau vairāk nekā simts iedzīvotāji.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
