Ar
“Vides SOS” palīdzību ātri var paziņot Valsts vides dienestam
par pārkāpumiem pret vidi
Katrs
Latvijas valsts iedzīvotājs vidēji gadā saražo vairāk nekā 400
kilogramu sadzīves atkritumu, bet no visa radītā atkritumu apjoma
tikai 80 procenti tiek noglabāti izgāztuvēs un poligonos. To zina
stāstīt SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis
Ugors.
J.Ugors
norāda, ka tas nozīmē, ka pārējie atkritumi nonāk dabā –
mežos, pļavās un citās vietās, kur dabīgi veidojas nelegālās
izgāztuves. Nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošana ne tikai ir
likuma pārkāpums, bet, kas vēl svarīgāk – kaitē videi un
apdraud apkārtējo ekosistēmu, piesārņojot augsni un ūdeni.
“Latvijas
valsts meži” meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
Austrumvidzemes reģionā Kaspars Spirks stāsta, ka tas, kas
attiecas uz Austrumvidzemes reģionu, tad šī te atkritumu problēma
mežos, kā tāda ir, bet noteikti mazāka nekā pirms trim vai
pieciem gadiem. “Mežā mēdz izgāzt sadzīves atkritumus,
būvgružus. Bet tie ir atsevišķi piemēri. Ja skatās
sistemātiski, tad tomēr atkritumu mežā ir mazāk nekā iepriekš,”
saka K.Spirks.
Kopējos
atkritumos izmet elektropreces
Ja
par sadzīves atkritumiem un šķirotajiem – stiklu, plastmasu un
papīru – sabiedrības izglītotība ir samērā pieņemamā
līmenī, tad aizvien rodas jautājumi par tā saucamajiem
bīstamajiem un būvniecības atkritumiem. SIA “AP Kaudzītes”
valdes loceklis Aldis Amantovs stāsta, ka atkritumu poligonā nākas
redzēt, ka cilvēki kopējos atkritumos arvien izmet elektropreces –
elektriskās tējkannas, arī televizorus, bet baterijas gan neesot
manītas. Fakts ir arī tāds, ka šķirotie atkritumi diemžēl
paliek netīrāki. Piemēram, konteinerā, kas domāts plastmasas
izstrādājumiem, met visu ko citu iekšā.
Kā
tad droši un dabai draudzīgā veidā atbrīvoties no šādiem
atkritumiem? J.Ugors skaidro, ka ar terminu bīstamie
atkritumi saprot
atkritumus, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas
padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai un veselībai, videi, kā
arī personu mantai un kas atbilst atkritumu klasifikatorā
noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Ikdienas sadzīves
procesos arī rodas bīstamie atkritumi. Lielākoties tie ir plaša
patēriņa preces kā, piemēram, sadzīves ķīmija, krāsvielas,
elektriskās un elektroniskās ierīces un iekārtas un citi, kas var
saturēt bīstamas vielas vai kurām piemīt īpašības, kas
klasificējamas kā bīstamas. Savukārt
ražošanas atkritumi ir
gruži, kas radušies ražošanā vai būvniecībā – ēku
celtniecības, renovācijas vai nojaukšanas rezultātā – betons,
koksne, metāli, reģipša loksnes, jumta apdares materiāli, tajā
skaitā, no azbesta un cita. Ražošanas atkritumi ietver ļoti plašu
materiālu klāstu, kas atšķiras kā ar ķīmisko sastāvu tā ar
fizikālo stāvokli. Liels
daudzums rūpniecisko atkritumu var būt bīstamie atkritumi. Daudzus
ražošanas procesā radušos atkritumus var izmantot cita produkta
ražošanai, piemēram, zāģu skaidas izmanto brikešu ražošanā.
“Bet pārsvarā ražošanas atkritumu pārstrāde Latvijā vēl
joprojām nav līdz galam atrisināts jautājums,” saka J.Ugors.
Vēl
viena bīstamo atkritumu grupa, ko var nodot utilizācijai, ir
medicīniskie atkritumi. Neizlietoti ārstnieciskie preparāti,
nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, var veidot toksiskus
savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, un tie var būt kaitīgi
citiem dzīviem organismiem. Sadzīves medicīnas atkritumi
būtu
jāsavāc atsevišķos iepakojumos un jānodod iznīcināšanai.
Nederīgos ārstniecības līdzekļus, kā arī elektroniskos un
dzīvsudraba termometrus parasti var nodot aptiekās, bet pirms tam
derētu pārliecināties, ka konkrētā aptieka nodrošina šādu
pakalpojumu. Lai pareizi un droši nodotu nederīgus medikamentus
aptiekās, ir jāievēro sekojošie nosacījumi:
tabletēm
ir jābūt bez iepakojuma, ampulas – izņemtām no kartona
iepakojuma, sīrupi, pilieni – arī izņemtiem no kartona iepakojuma,
savukārt
dzīvsudraba
termometri – stikla burkā ar ūdeni, aizvērtu ar metāla vāciņu.
Vislielākā
problēma – būvgružu apsaimniekošana
Valsts
vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes sektora
vadītāja Inese Sedleniece skaidro, ja, piemēram, privātpersona
nezina, ko iesākt ar bīstamajiem atkritumiem, var informāciju
meklēt internetā, to var atrast mājas lapā, kas ir tieši par
bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. “Katrs īpašnieks par savā
teritorijā esošajiem bīstamajiem atkritumiem atbild pats un arī
meklē risinājumu,” uzsver I.Sedleniece.
Viņa
stāsta, ka vislielākā problēma ir ar būvgružu apsaimniekošanu.
Firmām, kas nodarbojas ar būvniecību, ir jāslēdz līgumi ar
firmu, kas ir tiesīga pārvadāt būvgružus vai jāņem speciālos
konteinerus, proti, kas domāti būvgružiem, tad tos ved uz poligonu
vai otrreizējai pārstrādei. Tāda ir kārtība. I.Sedleniece
apstiprina to, ka Valsts vides dienests saņem zvanus par nelegāli
izgāztiem būvgružiem. “Ja atrodam vainīgos, tad liekam sakopt
un uzliekam sodu,” stāsta I.Sedleniece un piebilst, ka tagad ir
izveidots “Vides SOS”. Respektīvi, šī mobilā lietotne
izveidota, lai ātri varētu paziņot Valsts vides dienestam par
pārkāpumiem pret vidi. Viņa arī uzsver, ka vēl ļoti daudz ir
tādu cilvēku, kas atļaujos aizbraukt un kaut kur izgāzt
atkritumus ar domu, ka gan jau kaut kas satīrīs. Reizēm cilvēki
kļūst kulturālāki tikai tad, kad jau ir uzlikta soda nauda, tad
arī attieksme nedaudz mainoties.
Uzziņai
Malienas
reģionā atkritumu pieņemšanu, apglabāšanu, šķirošanu un
daļēju pārstrādi veic atkritumu poligons AP “Kaudzītes”.
Poligons pieņem atkritumus gan
no
atkritumu apsaimniekotājiem, gan no privātpersonām. AP “Kaudzītes”
var ievest:
• nešķirotos
sadzīves atkritumus (cena 67,18 eiro/t),
• nolietotas
riepas (cena 181,50 eiro/t),
• transportlīdzekļa
sadalīšanas atkritumus (cena 88,35 eiro/t),
• būvniecības
atkritumus (cena 48,46 eiro/t),
• būvniecības
atkritumi, kuru pamatā ir betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu,
keramikas maisījumi (cena 26.52 eiro/t)
• azbestu
saturošus atkritumus (šīferis) (cena 96,21 eiro/t),
• bioloģiski
noārdāmos atkritumus jeb zaļo masu (cena 48,46 eiro/t)
• lielgabarīta
atkritumus (cena 48,46 eiro/t).
Šķirotos
atkritumus – papīru, kartonu, stiklu, plastmasas atkritumus un PET
pudeles – poligonā pieņem bez maksas.
Bīstamo
atkritumu vai būvgružu rašanās gadījumā, iedzīvotāji var paši
aizvest tos uz poligonu vai pieteikt šo pakalpojumu caur savu nama
apsaimniekotāju.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
