Dzirkstele.lv
Jaunā iela Gulbenē tika rekonstruēta 2021.gadā 200 metru garumā, taču posms līdz Ābeļu ielai šobrīd ir ieguvis vien gājēju ceļa statusu un autotransportam nav paredzēts. “Dzirkstele” novēroja, ka gājēji to izmanto intensīvi, taču viņiem nākas saskarties ar dažiem apgrūtinājumiem.
Tuvējo māju iedzīvotāji laikrakstam saka, ka situācija nav apmierinoša gan ērtību ziņā, gan arī no vizuālā aspekta.
“Tad, kad bija lielais sniegs, gājēju celiņu traktors tīrīja cītīgi. Taču, lai to izdarītu, tas bija spiests braukt pa pļavu, jo priekšā ir šie puķupodi. Ielas otrā galā pie Lejas aptiekas saliktos akmeņus pastūma nost, lai traktors varētu izbraukt. Bet šeit nācās lavierēt pa pļavu, kur brauca arī pāris automašīnas, jo tuvējo māju iedzīvotājiem reizēm ir tāda nepieciešamība. Tagad, kad nokusa sniegs, tur ir dubļi un skats nebūt nav pievilcīgs. Tiesa, gājēji tagad var ar grūtībām izlavierēt pa šo labirintu, bet, ja gadās kāds ar ratiņiem, tad vienalga jābrien pa dubļaino pļavu. Ļoti gribētos, lai šī vieta tiktu sakārtota, jo tas taču neprasa gandrīz nekādus ieguldījumus,” sacīja nejauši sastaptais garāmgājējs.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš laikrakstam skaidro, ka neviens par šo situāciju pie pārvaldes darbiniekiem nav vērsies, taču solīja jau tuvākajā laikā rast risinājumu, lai atrisinātu šo problēmu.
“Puķu podus savulaik uzstādījām, lai pārtrauktu automašīnu kustību šajā posmā. Šis tomēr ir gājēju ceļš un transportam nav domāts. Visiem īpašumiem, kas atrodas minētajā teritorijā, ir piekļuve no Rīgas ielas puses, bet, ja kādam nepieciešama otra piekļuve arī no Jaunās ielas, tad jādodas pie mums, lai risinātu šo jautājumu, taču jāsāk ar savas teritorijas sakārtošanu un iebrauktuves izveidošanu. Kas attiecas uz autovadītājiem, kuri pārkāpj noteikumus un izmanto šo ceļu, tad tas jau ir policijas kompetences jautājums,” saka G.Āboliņš.
Savukārt Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre pauž, ka no ainaviskā viedokļa puķupodiem šajā vietā nav īpašas nozīmes. “Saprotu, ka šoreiz noteicošais ir bijusi autotransporta kustības ierobežošana. Arī paši puķupodi ir savu laiku nokalpojuši un vairs īsti neatbilst šim laikam. Es kā ainavu arhitekte teiktu, ka šajā vietā varētu meklēt citu risinājumu, piemēram, ar stabiņiem, taču arī tie ir jāuzstāda tā, lai netraucētu sniega tīrīšanai un neradītu problēmas šā transporta vadītājiem,” saka Laima Šmite-Ūdre.
– Gatis Bogdanovs
Nekas nekad jums nav labi tik čīkstēt mākat.Pārāk esat izlaidušies.
Un ir otra galējība – tie, kam vienmēr viss ir labi. Tas arī nav labi.
Vai tad tiešām tos podus grūti novietot celiņa malās? Tā, lai mašīnas tur nevarētu izbraukt.
Nolaižamie stabiņi!
Vai tad civilizētajā pasaulē vairs nepastāv ceļazīmes auto kustības regulēšanai? Novākt podus, uzlikt ceļazīmes, kas tur aizliegtu auto braukšanu, un lieta darīta. Kāpēc nē?
Purva sādžā viss ir citādi.
Foto redzamajiem puķupodiem arī tā īsti neredzu jēgu, jo ir arī ceļazīme. Vienmēr , protams, atradīsies kāds, kurš neko neņem vērā, bet galīgi nav skaidri tie podi, kas ir pie sētas. Dzīvoju tuvumā un man tas viss liekas bezjēdzīgi un arī apgrūtinoši. Saprotu, ka konkrētām personām traucē tas, ka mājai garām brauc mašīnas no Rīgas ielas uz Jauno ielu, bet tad jau varbūt jāslēdz arī Rīgas iela un ne tikai? :):):)
Vēl būtu ļoti noderīgi kādu apgaismojumu uzstādīt. Kaut vai vienu ielas vidū..
No rītiem ejot melna tumsa, ne Tu redzi kur peļķes, dubļi, ne kur suņa izkārnījums .. beigās izej gaismā ar sūdainām un slapjām kājām.
Taisni puķupodiem ir vienīgā jēga, jo zīmes neviens neņem vērā, kaut arī zīmes tur ir bezjēdzīgas, kāds var būt strupceļš, ja ir zīme “gājēju ceļš” , kas vispār aizliedz mehānisko transporta līdzekļu kustību!
It kā māmiņa ar ratiem nav vairs gājēja,bet braucēja. Tiešām nav padomāts par invalīdiem un māmiņām ar ratiņiem.
Puķupodi janvārī! Var es viņus apmīzīšu, cienot domes intelektuālo kapacitāti!
Suņa izkārnījumi, ja kas, ir jāsavāc aiz sava mīluļa. Tiem tur pēc būtības nevajadzētu atrasties!
Tādi nu esam- ne zīmes ievērojam, ne s…s savācam, vien gaužamies par visu.
Vaitad šī celiņa galā jau nestāv podi?
Nu par to jau arī stāsts, ka podi stāv.