Cerams, ka laimīgi uz siltajām zemēm ir aizlidojis gulbis, kuru šīs
vasaras nogalē Rankas iedzīvotāji bija lūguši glābt pēc ietriekšanas
elektrotīklu sadales līnijā, “Dzirksteli” informē vietējais dzīvnieku
aizsardzības aktīvists Sergejs Mollers.
Putnu viņš bija nogādājis
kādā zemnieku saimniecībā Galgauskā, kur tas savā vaļā uzturējās
ūdenskrātuvē, bet vēlāk aizlidojis. S.Molleram prieks, ka pūliņi varbūt
arī nebija veltīgi. Rankā izglābtais bijis tā saucamais ziemeļu gulbis.
Latvijā ziemeļu gulbis ir parasts caurceļotājs, bet valsts rietumu daļā
arī samērā biežs ligzdotājs. Tas novērots ligzdojam arī Lubānas ezerā.
Viņa īstās mājas ir Eirāzijas Palearktikas joslā (no Islandes līdz
Krievijas tālajiem austrumiem). Lai smagais putns paceltos gaisā, tam ir
jāieskrienas ar kājām pa ūdens virsmu. Ziemeļu gulbji ir uzticības
simbols, viņi pārus veido uz mūžu.
Bēdīgs liktenis ir piedzīvojis
otru gulbi, kuru šovasar pēc iedzīvotāju lūguma S.Mollers glāba Gulbenē,
Dzirnavu dīķī. Arī šo putnu viņš nogādāja pie zemniekiem Galgauskā.
Kādu laiku putns tur mitinājās dīķī, taču vēlāk nobeidzās. “Acīmredzot
putns bija slims,” spriež S.Mollers. Gulbis, kuru neizdevās saglabāt,
bija paugurknābja gulbis – Latvijā izplatītākās šo putnu šķirnes
pārstāvis.
Jau rakstījām, ka augusta beigās gulbenieši aicināja
S.Molleru glābt jauno gulbi Dzirnavu dīķī, jo vecāki, kā arī pārējie
bērni viņu sitot nost. Ornitologs, Latvijas Dabas muzeja darbinieks
Sergejs Boiko šo situāciju komentēja tā: “Reizēm ir tā, ka vecāki
nezināmu iemeslu dēļ sit savu bērnu, turklāt tieši vienu no bērniem. Vai
šim putnam ir kādi defekti, to pateikt varēs tikai veterinārārsts.
Pilnīgi iespējams, ka nav nekādu defektu.”
S.Boiko ieteica noķerto gulbi
ielaist citā piemērotā ūdenskrātuvē, kur nebūs viņa vecāku. Ornitologs
izteica cerību, ka gulbis tur pielāgosies, pieaugs un rudenī aizlidos uz
siltajām zemēm. S.Boiko uzsvera, ka likums liedz sagūstīt un turēt
savvaļas putnus. Ja tomēr ir vēlme to darīt, tam ir vajadzīgs nopietns
pamatojums un Dabas pārvaldes atļauja.
