Rancēnieši pamanījuši kādu medni, kurš staigā un lidinās Rankas centrā. Tas ir iecienījis Rankas pamatskolas pagalmu. Lai arī rancēniešiem ir prieks par skaisto putnu, viņi bažījas par to, kā labāk izturēties pret medni. Agrāk medņi manīti, izbraucot no Rankas, taču šis ir pirmais gadījums, kad mednis dzīvo centrā un ir pavisam draudzīgs.
Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva stāsta, ka putns staigā un lidinās gar bērnudārza un skolas ēku, kā arī staigā pie netālajām mājām. Mednis pat uzlidojis uz autobusa jumta.
Lielākais prieks bērniem
“Es pieņemu, ka tas ir viens un tas pats putns. Pagājušajā gadā redzēju medni, tikai izbraucot uz šosejas, taču tik tuvu centrā to redzam pirmo reizi. Varbūt te ir kāda ligzdojuma vieta, bet domāju, kāpēc viņš te ir viens pats. Protams, pajautāju arī mākslīgajam intelektam, kāpēc mednis te varētu būt. Medņi ziemo egļu mežos. Tā kā no skolas netālu ir mežs, varbūt tas ir iemesls, kāpēc putns ir te. Varbūt šis ir pavisam jauns mednis un ceļā uz pārziemošanas vietu tas ir apjucis,” saka A.Loseva.
Mednis esot drošs, un īpašs prieks par to ir skolas bērniem, jo, kad tas uzlido uz starpstāvu jumtiņa, to īpaši labi varot saskatīt.
“Bērni ļoti tuvu to var apskatīt, bet brīdinām, ka tas ir savvaļas putns un ir jāievēro drošība, kā arī sakām, kā izturēties. Reizēm mednis ielaižas skolas ozolā, sēž un visus vēro. Brīžiem viņš parādās un tad atkal pazūd. Varbūt mums, rancēniešiem, būtu kas jāņem vērā, jo mednis tomēr ir ierakstīts Sarkanajā grāmatā un iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā,” teic A.Loseva.
Atstāt Rankā vai vest uz mežu?
Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālists Aivars Petriņš skaidro, ka medņi pavasaros var būt agresīvāki un drošāki riesta laikā. Arī ziemā medņi var doties tā dēvētajā viltus riestā. Tad viņi pat mēdzot lēkt uz braucošām automašīnām un uzbrukt cilvēkiem mežā.
“Bildēs gan izskatās, ka šis mednis nav ar izplestu asti, līdz ar to tas nav riestā. Šis ir medņu tēviņš. Otra hipotēze, kāpēc medņi paliek bezbailīgāki, – saka, ka tās var būt arī bioloģiskas izmaiņas,” teic A.Petriņš.
Viņš uzsver, ka līdz ar mežu izciršanu medņi pārvietojas uz vietām, kur aug koki, un nereti šādi viņi var tikt izstumti līdz pat šosejai vai citām vietām.
“Mednis nemigrē, viņš dzīvo uz vietas, bet kailcirtēs šie putni nedzīvo. Viņi atgriežas šādās vietās tikai tad, kad koki ir auguši vismaz 60 gadus,” saka ornitologs.
Medni Rankas centrā nav ieteicams barot, un A.Petriņš teic, ka to var noķert kā vistu, uzmetot kādu audumu, un aizvest uz tālāku mežu.
“Rankas ziemeļu pusē ir daudz medņu riesta vietu. Iesaku to noķert vairākiem vīriem un ievest 2–3 kilometrus mežā no šosejas. Protams, tas var arī palikt dzīvot Rankā līdz pavasarim. Viņš turpinās ko knābāt, un ziemā medņi pārtiek no priežu skujām. Viņš var palikt, ja vien nav bīstams,” uzsver A.Petriņš.
