“Ciešā
sadarbībā ar AS “Sadales tīkls”, AS “Enerģijas publiskais
tirgotājs” un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju esam
raduši vairākus risinājumus, kā elastīgi uz laiku samazināt
elektroenerģijas pieslēguma jaudu un nepieciešamības gadījumā
pie noteiktiem nosacījumiem to atjaunot, tādējādi būtiski
samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem sezonāla rakstura
elektroenerģijas patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan
mājsaimniecībām. Tāpat esam raduši tehnisku risinājumu, kā OIK
fiksētās daļas kopējo apmēru izlīdzināt uz vairākiem gadiem,
kas ļaus samazināt OIK fiksētās daļas straujāku pieaugumu
šobrīd visiem patērētājiem. Vienlaikus jāapzinās, ka līdz ar
to energointensīvo uzņēmumu ieguvums šobrīd nedaudz
samazināsies, taču četru gadu periodā tas tiks atgūts,”
uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils
Ašeradens.
Pieslēgumiem
ar sezonālu patēriņu (gan juridiskām personām, gan
mājsaimniecībām)
jau šobrīd ir iespēja atteikties no jaudas līdz 6 mēnešiem.
Līdz šā gada 1. aprīlim plānots mainīt regulējumu, lai
šādos gadījumos būtu arī iespēja atteikties no jaudas bez
garantētas jaudas atgriešanas uz 9 mēnešiem. Papildu plānots
piedāvāt arī iespēju pieslēgumiem ar jaudu ir virs 100 ampēriem
samazināt jaudu līdz 9 mēnešiem, ja noteiktu periodu gadā jauda
tiks izmantota efektīvi (efektivitātes kritērijs būs zināms 3
nedēļu laikā pēc SPRK noteiktā priekšlikumu izteikšanas
perioda).
Mājsaimniecības
ar lielu pieslēguma jaudu, bet mazu elektroenerģijas patēriņu,
prioritāri aicinām izvērtēt esošā pieslēguma jaudas
nepieciešamību un atteikties no nevajadzīgās jaudas, samazinot to
bez maksas līdz nepieciešamajam līmenim. To var izdarīt,
sazinoties telefoniski ar AS “Sadales tīkls” vai elektroniski
portālā www.sadalestikls.lv.
Vienlaikus līdz šā gada 1. aprīlim plānots mājsaimniecībām
piedāvāt iespēju gada laikā atjaunot pieslēguma jaudu uz vienu
mēnesi, sedzot tikai pieslēguma atjaunošanas tehniskās izmaksas.
Elektroenerģijas
patērētājus, kuriem ir tā saucamie “nulles” pieslēgumi,
kas vēsturiski izveidoti ar augstu amperāžu, bet šobrīd
elektroenerģija netiek patērēta, aicinām rast individuālus
risinājumus, konsultējoties ar AS “Sadales tīkls”
darbiniekiem.
Vienlaikus
Ekonomikas ministrija tuvāko dienu laikā iesniegs priekšlikumu
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā OIK fiksētās daļas
samazināšanai tuvākajos gados.
“Iepazīstoties
ar pirmajiem OIK reformas rezultātiem, secināms, ka tā sasniegusi
izvirzīto mērķi – šodien elektroenerģijas cenas Latvijas
apstrādes rūpniecības ražotājiem ir konkurētspējīgas Eiropas
reģionā. Papildu
izveidojot elastīgāku elektroenerģijas pieslēgumu sistēmu, esam
izveidojuši daudz taisnīgāku obligātā iepirkuma sistēmu, kāda
tā bija līdz 2017. gada beigām, kad patērētāji, kas
izmantoja elektroenerģiju, maksāja par tiem, kas elektroenerģiju
neizmantoja, bet kuru elektroenerģijas pieslēgumu pastāvīgi ir
jāuztur un kuriem sistēmā nepārtraukti ir rezervētas lielas
jaudas,”
turpina ekonomikas ministrs.
Kā
zināms, OIK finansēšanas modeļa maiņa no šā gada 1. janvāra ir
viens no Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem risinājumiem
Rūpniecības atbalsta programmā. Mērķis ir panākt zemākas
izmaksas par elektroenerģiju gan vietējiem rūpniecības
uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
Lai
nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju
kāpumu, Ekonomikas ministrija jau līdz šim veikusi virkni darbības
OIK sloga samazināšanai:
-
no
2012. gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot
saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; -
OIK
fiksēts 26,79 EUR/MWh apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo
gadu valdību deklarācijās; -
radīts
atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem; -
novērsta
elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo
peļņas normu 9% apmērā; -
par
75% samazināts atbalsts AS “Latvenergo” TEC stacijām; -
EM
īsteno sistemātisku AER elektrostaciju kontroli – atceltas
atļaujas astoņām elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo
OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 158
miljoniem eiro.
Tas
viss nodrošinājis kopējo OIK sloga samazināšanu gan uzņēmumiem,
gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī
valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 milj. EUR apmērā un
novirzīšanu citām vajadzībām.
