Šogad vairāku Gulbenes novada zemnieku saimniecību īpašnieki audzēja eļļas linus. Liniem atvēlētās platības ir nokultas, tāpēc iespējams secināt, vai izvēle – audzēt šo kultūru – ir attaisnojusies. Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis nolēmis nākamgad linu platību tomēr samazināt.
Jādomā par pārstrādi
“Lācīšos” eļļas lini ‘Amon’ tika audzēti 32 hektāru platībā. Šīs šķirnes linsēklas izmanto farmācijā, izspiežot no tām eļļu. No katra hektāra saimniekam izdevies iekult tonnu linsēklu, lai gan normāla raža būtu tad, ja iekultu divas tonnas linsēklu. Daļu iegūtās ražas paredzēts pārdot SIA “Iecavnieks”, kas par tonnu sola maksāt 350 eiro. “Pārliecinājos, ka lini tomēr radīja lielus zudumus, lai gan visām graudaugu kultūrām un arī rapsim raža bija vismaz par 30 procentiem mazāka. Nākamajā gadā linus audzēšu salīdzinoši mazāk – tikai 10 hektāros,” stāsta S.Gžibovskis.
Arī nekāds valsts atbalsts linu audzētājiem neesot saņemts. “Zemniekiem pašiem jāpieņem lēmums – audzēt vai neaudzēt linus, jo tas tomēr ir darbietilpīgs process. Vienīgais – šī kultūra ir mazāk jāmēslo. Uzskatu, ka, audzējot eļļas linus, ir jādomā arī par savu pārstrādi, jo pārdot sēklas “Iecavniekam” man neatmaksājas. Šī ir pārstrādātjfirma, kas ieinteresēta linsēklas iepirkt par mazāku cenu, bet galaproduktu pārdot dārgāk,” uzskata S.Gžibovskis.
Vairāk lasiet laikraksta “Dzirkstele” 14.oktobra numurā.
