Dzirkstele.lv
Temperatūras samazināšana telpās tikai par vienu grādu un citas aktivitātes, kas neprasa finansiālus kapitālieguldījumus, ļauj Gulbenes iedzīvotājiem samazināt apkures patēriņu pat par 10 %, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (RTU VASSI) īstenots projekts «Energovienoti». Projektam pievienojas arī citas pašvaldības.
RTU VASSI īsteno nacionāla mēroga projektu «Energovienoti», lai vairotu Latvijas sabiedrības, uzņēmumu, organizāciju un pašvaldību energopratību.
Pilotprojektā Gulbenē kopš pagājušā gada oktobra RTU zinātnieki un mācībspēki ciešā sadarbībā ar novada pašvaldību, energopārvaldniekiem, daudzdzīvokļu namu vecākajiem un iedzīvotājiem īsteno aktivitātes, kas palīdz samazināt siltumenerģijas patēriņu. Gulbenē tiek analizēts siltumenerģijas patēriņš, iedzīvotājiem ir nodrošināta informācija un padomi, kā vienkārši mainīt ikdienas paradumus. Ēku energopārvaldniekiem konsultācijas un ieteikumus sniedz RTU VASSI speciālisti un Gulbenes novada energopārvaldnieks.
«Dalībai pilotprojektā «Energovienoti» pieteicās sešas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas. Tās ir dažādas gan pēc apkures veida, gan tehniskā stāvokļa un līdz šim veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem. Rezultāti rāda, ka ar temperatūras samazinājumu siltummezglā tikai par vienu grādu un aktīvu iedzīvotāju līdzdalību izdodas sasniegt rezultātu. Mājās, kur energopārvaldnieki un iedzīvotāji bija visaktīvākie, no oktobra līdz janvārim siltumenerģijas patēriņš samazinājās vidēji par 10 %, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu. Naudas izteiksmē ietaupījums ēkās tuvojās diviem tūkstošiem eiro,» stāsta RTU profesore Dagnija Blumberga.
Ietaupījums ir aprēķināts, salīdzinot patēriņu šajā un iepriekšējā apkures sezonā un ņemot vērā āra gaisa temperatūras atšķirības. Finansiālais ietaupījums aprēķināts pēc pašreizējā siltumenerģijas tarifa. «Tas apliecina, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ar savu rīcību var pozitīvi ietekmēt ne vien savu ikdienu un tēriņus, bet visas Latvijas nākotni,» norāda D. Blumberga.
Pilotprojektā iesaistās arī skolēni, apgūstot caurviju prasmes iegūt un analizēt informāciju. Gulbenes novada vidusskolas 11. klases skolēni iepazinuši gan dažādas zinātniskās metodes un pētnieku profesiju, gan izzinājuši siltumenerģijas taupības pasākumus. Praktiski darbojoties, viņi aptaujāja daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus, noskaidroja, kādi energoefektivitātes pasākumi veikti vai tiek plānoti, apzināja ēku fizisko stāvokli, monitorēja iekštelpu temperatūru. Ar secinājumiem un priekšlikumiem veicamajiem uzlabojumiem skolēni iepazīstināja skolas, Gulbenes pašvaldības un RTU VASSI pārstāvjus. Trīs labāko darbu autori tiks apbalvoti.
Gulbenes piemēram jau seko arī Tukuma novads, kur uzsākts projekts «Energovienoti», bet izzinošs nodarbību cikls par energoefektivitāti noticis arī Ķekavas novada Baldones vidusskolā. Projektā plānots iesaistīt arī citas Latvijas pašvaldības.
Projekts «Energovienoti» (Nr. 1-08/76/2022) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu. Tajā RTU VASSI veido interaktīvu, informatīvu un analītisku platformu, nodrošinot sabiedrībai rīkus, kas palīdzēs mazināt energopatēriņu. Tiek izstrādāta metodika energoaudita veikšanai – informatīvas un interaktīvas vadlīnijas, lai ikvienam būtu pa spēkam apsekot savu mājokli un identificēt būtiskākos enerģijas patēriņa avotus un faktorus, kas ietekmē patēriņu. Top arī energoefektivitātes pasākumu katalogs, ko iedzīvotāji varēs izmantot, lai mainītu paradumos. Tiks izveidots un ieviests «Energovienoti» marķējums un uzraudzības sistēma – ilgtspējīgas paraugprakses apliecinājums saimnieciskās darbības veicējiem, uzņēmumiem, valsts un pašvaldības iestādēm, dažādu nozaru organizācijām. Ar tā palīdzību tiks identificēti un apbalvoti sociāli atbildīgi uzņēmumi un organizācijas, kuru darbība ir labs piemērs citiem. Būtiska loma ir arī konsultatīvam atbalstam iedzīvotājiem, kā arī zināšanu pārnesei un izpratnes veidošanai.
Papētot pieejamos informācijas avotus gan internetā, gan zinātniskajā literatūrā, Gulbenes pētījumu var uzskatīt par nebijušu rezultātu. Zinātniskā literatūrā visbiežāk aprēķinātais ekonomiskais ieguvums no 1 C samazinājuma ir aptuveni 1-2%. Tas var norādīt uz diviem iespējamajiem secinājumiem – vai nu RTU VASSI komanda ir atklājusi vēl nebijušu energoresursu ietaupījuma metodi un visas pārējās desmitiem gadu veiktās siltumapgādes optimizācijas metodes, kā arī vairāku desmitu miljonu eiro finansētie zinātniskie projekti ir bijuši pavisam nederīgi, vai arī VASSI iegūtie dati ir bijuši pārāk optimistiski un kļūdaini vairāku mainīgo lielumu ietekmes dēļ. Ir jautājumi par šo datu atbilstību reālajam ietaupījumam un šeit es dodu manus galvenos jautājumus: 1. Vai šajā pētījumā tika ņemti vērā ārējās gaisa temperatūras starpība starp 2022/2023 perioda vidējo gaisa temperatūru un 2021/2022 vidējo gaisa temperatūru? Jo, ņemot vērā šo silto ziemu un salīdzinot ar auksto ziemu, viena grāda samazinājums varētu būt ietekmējošs faktors. 2. Vai tika arī ņemts vērā, ka gada laikā mājām un siltumapgādes sistēmai ir veikti papildus energoefektivitātes pasākumi, kā rezultātā samazinot siltumenerģijas patēriņu un zudumus…? 3. Ņemot vērā, ka šajā ziemā ir augsta energoresursu cena, taču tiek plānota šo resursu krass cenas samazinājums nākošajā sezonā, vai nebūs tā, ka nākošajos gados šis ietaupījums būs krasi mazāks par 10%?
Par šo pētījumu ir ļoti, ĻOTI daudz citu jautājumu un skepses, tāpēc es aicinātu Gulbenes Energo Servisu, Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un iepirkumu nodaļas energopārvaldnieku, RTU VASSI komandu un citas iesaistītās personas/institūcijas nopublicēt šī pētījuma atskaiti un aprēķina modeli, lai Gulbenes un tā novada iedzīvotāji, kā arī neatkarīgie enerģētikas eksperti ar tiem varētu iepazīties un novērtēt to patiesumu. Paldies!
Tiešām gribētos zināt, vai tām mājām, kuras piedalījās pētījumā, arī iepriekšējās apkures sezonas laikā durvis un logi bija tādā pašā stāvoklī, vai tomēr pirms šīs sezonas tika nomainītas? Vai iedzīvotāji dzīvokļus šosezon vēdina tik pat bieži, vai tomēr nē? Vienkārši sakot, jautājumu mijons….
Atkal lielie rīgas eksperti kaut ko sagudrojuši 😀
Nu uzrakstīts jau baigi smuki un cipari arī ļoti skaisti, bet, škiet pārāk labi, lai akli ticētu. Kādēļ tieši 10% nevis 9,6 vai 11,2% ietaupījums? Ja jau tāds kruts pasākums, tad vajadzētu precīzākus skaitļus.
Varbūt rakstā varētu kādu linku iemest uz kādu aprēķinu tabulu ar visiem izmantotajiem parametriem un skaitļiem.
Es sev mājās arī varētu pēc tādas metodoloģijas izmantot siltuma samazinājuma ietekmi uz rēķiniem par kurināmo.
Meibī kaut kāda ” kāposta” atmazgāšana caur šamējo projektu notiek?
Jā, vēl man pietrūka par grādu vēsāka māja. Tā jau salstu nost ar visu Domes siltuma taupīšanu… Varbūt vispār neapsildam mājas un iegūstam 100% ietaupījumu? Ko par to sakat?
Tak varēja rakstīt nevis 10%, bet 20% vai visus 40%, lai uz papīra smukāk izskatās un deputātiem prieks😀😀😀😀
Nevienu tas neinteresē, papīri sarakstīti, parakstīti un kāposts ir brālīgi sadalīts!!!