Vakar,
19.septembrī, Saeimas budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijas un Sociālo
un darba lietu komisijas kopsēdē tika
lemts par Veselības ministrijas rosināto apropriāciju pārdali
budžeta deficīta atkāpes ietvaros, pārdalot nepareizi saplānoto
naudu – 8,277
miljonus eiro, kas bija paredzēta hronisko pacientu par
labu citām programmām –
sirds asinsvadu slimību profilaksei, papildus kataraktu operācijām
un onkoloģijas iekārtu iegādei. Par pēdējo no finansējuma
mērķiem izcēlās
visasākās diskusijas.
Pēc Saeimas deputāta
Renāra Putniņa
pieprasījuma Veselības
ministrijas pārstāvji nespēja sniegt pamatotu skaidrojumu
par finansējuma
sadali atbilstoši iepriekš sagatavotam prioritāšu
sarakstam.
Renārs
Putniņš neatbalstīja piedāvāto lēmumu par līdzekļu
pārdalīšanu, tādēļ komisijas deputātu balsojumā nepiedalījās.
Saeimas
deputāts Renārs
Putniņš: “Veselības ministrijai nav skaidra prioritāšu
saraksta. Tas tikai vēlreiz apliecina Veselības
ministrijas ļoti slikti veikto plānošanu, kuras rezultāts
ir steigā
organizēta daudzu miljonu pārdale,
nespējot atbildēt par ieguvumiem pacientiem. Es gribētu redzēt,
ka pacientiem nepieciešamais ir
sarakstīts prioritārā secībā, gan attiecībā uz jaunu iekārtu
iegādi, gan attiecībā uz jaunu ārstēšanas
metožu un medikamentu
ieviešanu. Laba plānošana nozīmētu medicīniski
skaidra prioritāšu
secību dažādām pacientu
grupām. Tieši šo jautājumu es uzdevu sēdes laikā un nesaņēmu
nekādu jēgpilnu un skaidru
atbildi. Ir jāsecina, ka Veselības ministrijai šobrīd
nav nekādu medicīniski pamatojamu prioritāšu,
saskaņā ar kurām pārdalīt
līdzekļus, lai uzlabotu noteiktu pacientu grupu ārstēšanu. Mēs
skaidri zinām, ka resursu
deficīts ir ļoti
daudzās diagnožu grupās, tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi
saprast, kur pārdalītais finansējums nonāk.”
“Par Veselības
ministrijas budžeta līdzekļu izlietojuma
plānošanas katastrofālo kvalitāti
liecina tāds kliedzošs fakts,
ka 2017.
gada beigās Veselības
ministrija pieprasīja un saņēma 10 miljonus eiro hronisko pacientu
ārstēšanai, bet vēlāk bija spiesta atzīt,
ka nepilna gada
laikā no 10 miljoniem spējusi apgūt vien
1,5
miljonus eiro. Tas ir pierādījums katastrofālai plānošanai.
Tieši pret šādu plānošanu
es protestēju, komisiju
kopīgajā sēdē nepiekrītot piedāvātajai
naudas pārdales metodei. Es
vēlos redzēt
skaidru nepieciešamo iepirkumu sarakstu, kas sarindots medicīniski
pamatotās prioritātēs.
Šāda
plānveida darbība lielāko ieguvumu sniegtu pacientiem,
jo visātrāk papildu
līdzekļus ārstēšanas
uzlabošanai saņemtu
tieši tās pacientu grupas, kurām tas nepieciešams jau šodien. Tā
arī būtu visefektīvākā valsts budžeta naudas izlietošana.
Ir skaidrs, ka veselības sistēmai nauda ir nepieciešama, taču
jāvērtē prioritātes un iespējas, kā
sniegt vislielāko atbalstu pacientiem diagnostika un ārstēšanā.
Ir pamatotas šaubas, ka šobrīd zem onkoloģijas
vārda ietvertās iekārtas
domātas šauram pacientu lokam, iespējams, eksperimentālām
metodēm, un tikai vienai slimnīcai, kaut pilnīgi noteikti zinu, ka
iekārtas vajadzīgas
ir arī Bērnu slimnīcai un Stradiņa slimnīcai,
kas ilgstoši ir bijušas līdzīgos naudas deficīta apstākļos,
kā arī
reģionālajām slimnīcām. Cenšoties apturēt veselības aprūpes
naudas izsaimniekošanu un, iestājoties
par visu onkoloģisko un
pārējo pacientu interesēm, es nevarēju piedalīties tik
bezatbildīgā balsojumā,” uzsvēra R.Putniņš.
