Arī
ģimenes attiecības ir pakļautas pārmaiņām. Politikas un valsts uzdevums
nav biedēt cilvēkus ar šīm pārmaiņām vai radīt tajos lielāku nedrošību.
Gluži otrādi — valstij un sabiedrībai ir jāatbalsta visa veida ģimenes
attiecības, kas aptver rūpes vienam par otru. Ģimenes formas atšķiras
dažādos laikmetos un sabiedrībās un vēsturisko ģimenes formu izmaiņas
nenozīmē, ka cilvēkiem ģimeniskas attiecības šķiet mazāk nozīmīgas.
Bioloģisko, juridisko un sociālo vecāku lomas var pārklāties un
šķirties, bet valstij ir jārūpējas par to, lai ģimenes rūpes vienam par
otru būtu augstā godā sabiedrībā un baudītu valsts atbalstu un
garantijas.
Valstij ir jāpalīdz attīstīt vienlīdzīgas atbildības modeli abiem vecākiem rūpēs par bērniem, lai gan mātei, gan tēvam būtu iespējas apvienot profesionālo izaugsmi ar vecāka lomu. Tāpat valstij ir īpaši jārūpējas par viena vecāka ģimenēm, kas šobrīd ir pakļautas vislielākajam nabadzības riskam. Valstij ir jāatbalsta dažādās ģimenes formas, kuras raksturo savstarpēja atbildības uzņemšanās vienam par otru, un jārūpējas par to sociālo atzīšanu.
Droša bērnu nākotne ir visas sabiedrības virsuzdevums. Ikvienai ģimenei ir jābūt pārliecībai ka tā vienmēr spēs nodrošināt savu bērnu vajadzības un dos iespēju ikkatram veidot veiksmīgu nākotni. Valsts ģimenes politika jāveido tā, lai ikviens bērns varētu augt ģimenē, kas nodrošina drošu un attīstībai labvēlīgu vidi. Bērnu interesēm ir jābūt prioritārām pār institucionālām interesēm.
Par šīm vērtībām iestājas sociālās politikas eksperte, PROGRESĪVO Vidzemes saraksta #1 Inga Liepa-Meiere.
