Ar
šodienu, 25.aprīli, visā Latvijā tiek noteikts ugunsnedrošais laikposms, kad
iedzīvotājiem un meža īpašniekiem ir jānodrošina ugunsdrošības prasības
meža zemēs.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris
ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs informē,
ka šajā periodā aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus
gruzdošus priekšmetus, aizliegta ugunskuru kurināšana un ciršanas
atlieku dedzināšana mežā. Izņēmuma gadījumā to var darīt ar ikreizēju
attiecīgās apgaitas mežziņa rakstisku atļauju. Mežos nedrīkst arī
dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem ārpus
ceļa, kā arī veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
“Svarīgi,
lai bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu netiktu veikta arī
dedzināšana piemājas saimniecībās, jo dūmi var maldināt ugunsnovērošanas
torņa dežurantus. Mežu īpašniekiem jāatbrīvo meža ceļi no sagāztajiem
kokiem un krūmiem, lai varētu brīvi pārvietoties ugunsdzēsēju
automašīnas,” uzsver P.Drozdovs.
Ja ir nepieciešama saskaņošana vai arī
ievēroti aizdomīgi meža ugunsgrēka dūmi, viņš aicina zvanīt operatīvajam
dežurantam pa tālruņiem 64471052 vai 28314010.
P.Drozdovs atgādina, ka
par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu mežā paredzēta administratīvā
atbildība – naudas sods fiziskām personām no 30 līdz 300 eiro, bet
juridiskām personām – no 70 līdz 700 eiro. Vēl ir jāatlīdzina arī
īpašniekam nodarītie zaudējumi. Par meža iznīcināšanu vai bojāšanu aiz
neuzmanības, nevērīgi rīkojoties ar uguni, ja ar to radīts būtisks
kaitējums, iestājas kriminālatbildība.
“Ziemeļaustrumu
virsmežniecība pašreiz ir vienīgā virsmežniecība, kuras teritorijā šajā
gadā vēl nav bijis neviena meža ugunsgrēka. Mēs esam ziemeļaustrumos,
sniegs pie mums nokusa vēlāk nekā citviet, arī nokrišņu pirmajos
pavasara mēnešos ir bijis vairāk, tādēļ varbūt arī esam spējuši
izvairīties no mežu degšanas,” saka P.Drozdovs, aicinot cilvēkus arī
turpmāk būt uzmanīgiem ar uguni.
2014.gadā mūsu virsmežniecības
teritorijā bijuši 29 meža ugunsgrēki, kuros izdegusi 21,208 hektārus
liela platība. Līdz ar ugunsnedrošā perioda noteikšanu sāksies arī
dežūras ugunsnovērošanas torņos.
“Pērn mums bija 17 ugunsnovērošanas
torņi, bet izmantoti tika 10, jo trīs torņi tika rekonstruēti, kā arī
finansējuma trūkuma dēļ dežūras visos torņos netika nodrošinātas. Pērn
divi torņi – Alūksnē un Rankā – tika uzbūvēti no jauna. Šogad paredzēts,
ka dežūrēsim 14 torņos no 19. Nākamajos gados ir nepieciešams
rekonstruēt Stāmerienas torni,” norāda speciālists.
