Ilgstoši karstais un sausais laiks, kas priecē atpūtniekus, rada
zaudējumus lauksaimniekiem. Jau tagad var teikt, ka būs samazināta
graudu raža un lopbarībai novāktā zāles masa. Augstās temperatūras
ietekmē attīstīties steidz visi augi.
“Agrāk nekā ierasts savārpojuši
ziemāji, vietām jau rudzi zied. Ziemāju raža būs mazāka, bet tas nebūs
katastrofāli. Problēmas ir vasarājiem, jo sausums pasliktina to spēju
uzņemt barības vielas no augsnes. Pašlaik procentuāli grūti pateikt, cik
lielā mērā tas ietekmēs ražību, bet, manuprāt, vasarāji jau 30
procentus ir zaudējuši no iespējamās ražas. Vēlāk sētie graudaugi var
zaudēt pat pusi, bet agrāk sētie graudaugi izskatās labāk. Vēlie sējumi
ir dīguši nevienmērīgi un arī attīstās nepietiekami,” vērtē Gulbenes
konsultāciju biroja vadītāja augkopības speciāliste Inga Freimane.
Gaida lietu – glābēju
Ir
lauksaimnieki, kuri sausuma dēļ ir pārtraukuši griķu sēju. Daži
vasarājiem paredzēto zemi atstāja atmatā, paredzot tajā sēt ziemājus.
I.Freimane atzīst, ka tas ir prātīgs lēmums, jo vasarāji pret sausumu ir
jutīga kultūra. “Sevišķi cerošanas laikā augiem ir vajadzīgs mitrums –
apmēram puse no tā, ko augi patērē. Šobrīd to nevar saņemt,” norāda
I.Freimane.
Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības “Torņakalns”
saimnieks Andris Gargurnis nevēlas prognozēt, cik liela varētu būt
sausuma ietekme uz vasarāju ražību. Viņš norāda, ka arī ar agru
graudaugu sēju var gan pazaudēt, gan iegūt.
“Mūsu saimniecībā iesēja
agri, bet, kā būs, to vēl nevar paredzēt. Stiebri jau ir diezgan lieli,
tajos ir vārpu aizmetņi. Ja tie izkaltīs, tad būs zaudējumi ar visu agro
sēju. Savukārt rapsis vāji dīgst, un tas, protams, ir slikti. Galgauskā nedaudz uzrasināja lietus, bet tas ir stipri par maz. Caur
lapām kaut kas nedaudz tika, tāpēc jāpriecājas arī par to. Ja kārtīgi nolīs, tad tas būs
kaut kāds glābiņš,” spriež A.Gargurnis.
Viņš atzīst, ka sevišķa
optimisma par gaidāmo ražu nav. Grūtības ir arī ar virsmēslojumu, bez
kura ir apgrūtināta veģetācija. Ir cerība, ka līdz ar temperatūras
samazināšanos un rasas parādīšanos to varēs iestrādāt. “Jebkurā gadījumā
raža būs mazāka – tas ir skaidrs. Par cik, to neviens nezina,” saka
lauksaimnieks.
Ar lopbarības gatavošanu nesteidzas
Kamolzāli
vajadzēja jau nopļaut, atzīst speciāliste. Tai vajadzēja jau būt
novāktai un sapresētai, jo kamolzāle ir pāraugusi. Āboliņš sāk
pumpuroties, ir jāskatās, kad tas būs sasniedzis gatavību.
“Jācer, ka
nopļautajās platībās zelmenis pēc lietus ataugs. Vai gatavot skābbarību
vai sienu, katra saimniecība izvēlas pēc vajadzības. Apsviedīgi
saimnieki jau nedēļu gatavo lopbarību, jo ir skaidrs, ka zāles masa
lielāka nebūs. Turklāt samazinās zāles vērtība, līdzko sāk ziedēt,” saka
I.Freimane.
Viņa iesaka regulēt pļaušanas augstumu, lai mazinātu risku,
ka zāle var izdegt. Tomēr no tās pilnībā izvairīties nevarēs. Tiesa,
daudzgadīgām zālēm nedraud iznīkšana, jo tās atjaunojas.
Lejasciema
SIA “GB Kalnāji” saimniece Ruta Brekte stāsta, ka lopbarību vairāk nekā
100 liellopiem vēl negatavo.
“Ja tagad ātri visu nopļausim, tad lopiem
nebūs ganību. Ir paredzēts sagatavot 600 rulonus skābsiena un 900
rulonus siena. Pagājušajā gadā bija sagatavota ļoti laba barība, tāpēc
ceram, ka šogad nebūs sliktāka. Tiesa, ir jārēķinās, ka zāles masa ir
stipri mazāka,” saka R.Brekte.
Viņa norāda, ka saimniecības zemes
platībās nav ātro zālāju, toties ir lucerna un āboliņš, kas vēl var
pagaidīt līdz Jāņiem, bet otru pļāvumu var iegūt augusta beigās.
Saimniece uzskata, ka lopbarības dēļ nav pamata satraukumam.
“Izbrauksim
un apskatīsim dabiskās ganības un pļavas. Tiesa, ganībās ar zāli ir
pašvaki. No pirmdienas lietus mums netika ne pile, tas nozīmē, ka
ganībās lopiem ūdens būs jāpieved mucā. Līdz šim govis varēja dzert no
grāvjiem, bet tagad tie ir izžuvuši,” norāda R.Brekte. Viņā atzīst, ka
sausums prasa papildu ieguldījumus un darbu.
Rudenī lopbarība būs dārgāka
Latvijas
Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs
Oskars Balodis norāda, ka sevišķi sausums ietekmē Kurzemes laukus, jo
tur lietus nav lijis kopš maija sākuma.
“Var teikt, ka sausums vairāk
vai mazāk ir jūtams visā Latvijā. Vasarāji vāji attīstās, savukārt
ziemājiem būs sīkāki graudi. Rapsis, pupas un zirņi karstumā strauji
nozied, neizveidojas visas pākstis. Tas nozīmē, ka būs lieli zudumi:
vasarājiem – lielāki, ziemājiem – mazāki. Rudzu ziedēšana liecina, ka
viss karstuma dēļ notiek ātrāk nekā ierasts. Tātad arī labības kulšanu
varēs sākt agrāk. Tiesa, īsāks veģetācijas periods liecina, ka graudi
būs sīki un raža būs mazāka,” uzsver O.Balodis.
Viņš salīdzina, ka
pagājušajā gadā mitrajos laika apstākļos ražas bija ļoti labas. Tagad ir
pretēji – karsts un sauss, tāpēc viss notiek pārāk ātri.
“Kur nopļauta
zāle, tās masa ir ļoti maza, turklāt arī pēc nokrišņiem atāls būs vājš.
Tas liecina, ka lopbarība rudenī varētu būt dārga,” spriež speciālists.
O.Balodis uzsver, ka tomēr nevajadzētu gaidīt, ka zāle vēl augs. Tā tiek
zaudēta lopbarības kvalitāte, kas pašlaik ir laba.
