Pēc lietavām
ugunsbīstamība mežos ir mazinājusies, bet pirms tām Latvijas
ziemeļaustrumos – Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Valkas apkaimē, kā arī
Vidzemes augstienē tā bija visaugstākajā līmenī. Tomēr tuvākajās dienās
Gulbenes novada mežos tāpat saglabājas paaugstināta ugunsbīstamība.
Šogad
Latvijas valsts mežos pavisam bijuši 89 ugunsgrēki, un 34 ugunsnelaimēs
Valsts meža dienests fiksējis ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes.
Ļaunprātīgi izraisītajos ugunsgrēkos nopostīti 17 hektāri meža.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības un
saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs atzīst, ka tik sausā un
ugunsbīstamā periodā kā pašlaik mežos var priecāties pat par bebru
radītajiem aizsprostiem, kur uzkrājas ūdens.
“Ja nebūtu bebru, tad
bieži vien nebūtu iespējams dabūt ūdeni meža ugunsgrēku dzēšanai. Jo
tālāk jābrauc pēc ūdens, jo ceļā paiet ilgāks laiks un izdeg lielāka
meža platība,” uzsver P.Drozdovs.
Viņš norāda, ka lielāka
ugunsbīstamība ir vērojama virsmežniecības teritorijas rietumos, kur
atrodas Valkas novada Zvārtavas un Vijciema pagasts, Smiltenes novads,
Gaujienas pagasts.
“Līdz 31.maijam ir bijuši jau 15 meža ugunsgrēki,
kopējā izdegusī platība – 14,09 hektāri. No tiem meža zeme ir apmēram
puse – 7,18 ha, pārējā platība ir jaunaudzes – 4,8 ha. Ir dzēsta arī
kūla, lai pasargātu mežu. Tieši kūlas vai salmu degšana visbiežāk
izraisa meža ugunsgrēkus. Tikai vienā gadījumā iemesls ir bijis
elektrības īssavienojums, ko radīja meža īpašnieks, zāģējot kokus. Ir
arī ļaunprātīga dedzināšana, kas konstatēta Tirzas pagastā. Tomēr
visbiežāk cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Lielākais ugunsgrēks
bija 23.maijā Beļavas pagastā, kur izdega jaunaudze 2,27 hektāru
platībā. Tā bija ceļmalā, tāpēc iespējams, ka degšanu izraisīja no
mašīnas izmests izsmēķis,” komentē P.Drozdovs. Pēdējais ugunsgrēks bija
5.jūnijā Lejasciema pagastā, kur izdega 0,8 hektāri meža.
Virsmežniecības
teritorijā ir 18 ugunsnovērošanas torņi. Divi torņi, kas atrodas
Stāmerienā un Gaujienā, nav vairs piemēroti ekspluatācijai. Gaujienas
torni Dārzciemā nav paredzēts atjaunot. Stāmerienā ir bojāta torņa
kabīne, par ko atbildīgi ir demolētāji. Lai novērstu kāpšanu novērošanas
tornī un to nebojātu, būtu jāuzstāda videokamera, kā to izdarīja
Alūksnē Tempļakalnā. Paredzams, ka rudens pusē tornis tiks atjaunots, ja
izdosies piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu.
“Pagājušajā gadā
neviens tornis netika rekonstruēts, bet 2014.gadā no jauna uzcēla divus
torņus – Rankā un Alūksnē, rekonstruēja trīs torņus. Visos
rekonstruētajos torņos ir saules baterijas, kas ļauj to uzturēšanu
padarīt ekonomiskāku. Tiek arī domāts, ka torņus varētu aprīkot ar
videokamerām, lai ugunsbīstamajā periodā tajos visu laiku nebūtu jāsēž
dežurantam. Tas ir nākotnes projekts, bet pagaidām lētāk ir algot
dežurantus,” atzīst P.Drozdovs. Šogad rekonstrukciju veiks arī Zeltiņu
un Bejas tornim.
Ir divas meža ugunsdzēsības stacijas – Alūksnes
un Gulbenes, kuru rīcībā ir ugunsgrēku dzēšanas automašīnas. Tās nav
jaunas, vecākā mašīna ir no 1979.gada. Tikai viena ir jauna mašīna –
2011.gada ražojums.
