Sestdien, neņemot vērā mainīgos un ne pārāk siltos laikapstākļus,
apmēram 2000 vietās Latvijā talkoja aptuveni 200 tūkstoši cilvēku.
Rosība
valdīja arī Gulbenes novadā, kur tika vākti ne tikai atkritumi, bet
veikti arī teritoriju labiekārtošanas darbi. Novadā tika pieteiktas 27
talkas vietas, bet, kā novēroja “Dzirkstele”, netrūka talkotāju, kuri
cītīgi rosījās savu māju pagalmos. Kopumā novadā Lielajā talkā
piedalījās vairāk nekā 500 talcinieku.
Tradicionāli Lielā talka
noritēja pie Gulbenes evaņģēliski luteriskās baznīcas. Tā sākās ar
nelielu aizlūgumu, ko vadīja mācītājs Ilgvars Matīss. Pie baznīcas
Krustalīces krastos tika grābtas pērnās lapas. Šis darbs tika uzticēts
sievietēm, bet draudzes vīri kopā ar Stradu pagasta stiprā dzimuma
pārstāvjiem strādāja “Mācītājmuižā”, kas atrodas Stradu pagastā. Kā
pastāstīja draudzes locekļi, “Mācītājmuižā”, lai visu sakoptu, cītīgi
būtu jāstrādā vismaz vēl mēnesi. Tur novietoto lielo atkritumu
konteineru piepildījušas galvenokārt tikai pudeles. Lielāko gandarījumu
talciniekiem radījis tas, ka beidzot ir uzsākts darbs pie
“Mācītājmuižas” teritorijas sakopšanas. Baznīcas draudze uzskata, ja
laiks būtu bijis labāks, arī talkotāju būtu bijis krietni vairāk, tomēr
šāgada Lielās talkas dienā uz uguns vārītajai zupai tikusi pievienota
īpaša garšviela – krusa.
Druvienā iestāda 20 ozolus
“Lielās
talkas dienā sazinājos ar oficiāli pieteiktajām talkas vietām. Pats
piedalījos talkā Lizuma pagasta “Kalaņģos”, kā arī redzēju, cik cītīgi
kopā ar talciniekiem strādāja Tirzas pagasta pārvalde, kur ceļa posmā
“Virši-A” – skola tika sakopti apstādījumi gar ceļa malām. Cītīgi ir
strādāts Litenē, par ko liecina no Kaspara Pētersona saņemtā
informācija. Uzteicams arī biedrības “Kapo” veikums Kalnienā, arī
Lejasciemā, kur cilvēki sakopa estrādes apkārtni, kā arī talkoja Sinolē
pie daudzdzīvokļu mājām. Druvienas pagastā cītīgi tika kopta pagasta
teritorija. Tur tika iestādīti 20 ozoli, kā arī Ģirta Laubes vadībā
tika strādāts Pērlē. Talkošana Gulbenē man patika vislabāk, jo ļoti
cītīgi darbs noritēja Raiņa ielā, Vidus ielā un pie dzelzceļa, kur
strādāja četras ģimenes. Ļoti liels prieks, ka darboties sāka arī
Viestura ielā, kur cītīgi visus talkot aicināja Sergejs Mollers. Bet
cilvēki ir cilvēki – dažus nobiedēja krusa, sniegs un vējš. Lielā talka
novadā ir notikusi un izdarīts daudz kas labs. Tagad gaidu, kad
atbildīgie par talku norises vietām man atsūtīs informāciju. Šajā
trešdienā no pagastiem sāksim izvest maisus ar atkritumiem uz atkritumu
noglabāšanas poligonu, tad arī redzēsim, cik kubu un tonnu atkritumu
būsim savākuši,” stāsta Gulbenes novada Lielās talkas koordinators Jānis
Šmoteks.
Tirzas pagastā minētajā valsts ceļa posmā no degvielas
uzpildes stacijas “Virši-A” līdz Tirzas pamatskolai talcinieki sakopa 51
ābeli: 42 tika izzāģēti zari, bet 9 nozāģētas. Šim darbam talcinieki
izmantoja 10 zāģus, izlietojot 30 litrus degvielas. Kopumā Tirzas
pagastā talkā piedalījās 57 iedzīvotāji. Ābeļu sakopšana ir tirzmaliešu
dāvana gaidāmajam tirzmaliešu saietam un Latvijas simtgadei.
Izmanto ainavu arhitektes padomus
No
rīta rosība valdīja rakstnieka Apsīšu Jēkaba dzimto māju “Kalaņģi”
apkārtnē.
“Mums bija pat pašiem sava profesionālā konsultante – topošā
ainavu arhitekte Marta Dambrova, kura deva padomus, kas darāms. Viņa
kopā ar vēl divām meitenēm veidojusi mācību projektu “Kalaņģu” parka
izkopšanai. Marta uz visu raudzījās ar mācīta cilvēka aci un izstāstīja,
kādu viņa redz šo parku. Talkas dienā parkā ar krūmgriezi tika
izzāģētas visas krūmu atvases, tika izzāģēti lielo koku un ābeļu zari.
Kopīgi izvērtējām, kurus parkā vajadzētu atstāt, no kuriem atbrīvoties.
Dedzinājām arī zarus. Andreja Biruma māsa Anna, kura arī ir mācīta
dārzniece, rosījās ap ābelēm,” stāsta “Kalaņģu” saimniece Aiva Kraukle,
kura talkas dienā visiem talkotājiem gādāja par pusdienām. Lizuma
pagastā talkotāji cītīgi strādāja arī pie Velēnas baznīcas.
Bija
pieteikta talkas vieta arī Daukstu pagasta “Pirtslietu darbnīcas”
teritorijā, bet tur talka tika atlikta uz siltāku laiku.
“Talkotāji mums
pieteicās, bet pieaugušajiem līdzi bija mazi bērni, tāpēc izdomājām, ka
talkošanu atliksim uz labāku laiku. Bijām iecerējuši sakopt un padarīt
vēl labāku slēpošanas trasi, bet tur augsne ir diezgan mālaina. Viss
bija pielijis, tāpēc sapratām, ka šo darbu paveiksim mazliet vēlāk.
Gribas talkošanā iesaistīt arī bērnus, lai viņi saprot, ko nozīmē
talka,” stāsta “Pirtslietu darbnīcas” pirtniece Līga Griķe.
