Inita Savicka
Tirzas pamatskolu par savu izglītības iestādi izvēlas ne tikai pagasta bērni. To pat ir mazākā daļa.
“Uzskatām – ja pie mums ved bērnus no citām teritorijām, tad acīmredzot tas, ko piedāvājam, ir vajadzīgs ģimenēm. Mēs strādājam ar bērniem individuāli,” sacīja Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece, piedaloties novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas 22.maija sēdē.
Esot skolēni, kuri apmeklē mūzikas skolu Gulbenē. Tad pamatskolā rēķinās, ka šādam skolēnam noteikts laiks ir jāpavada ceļā. Pamatskola ir atsaucīga un pretimnākoša.
Tālākā vieta, no kuras uz Tirzas pamatskolu mācīties brauc bērni, ir Druvienas pagasta Pērle. Esot raksturīgi arī, ka, piemēram, Tirzas bērni brauc mācīties uz Lizuma pamatskolu, bet lizumnieši – uz Tirzas skolu. Turp mācīties brauc arī bērni no Rankas, Gulbenes, Galgauskas, Jaungulbenes un Litenes pagasta.
S.Ziepniece skaidroja, ka Tirzas pamatskolā tiek īstenota tā saucamā “pozitīvas izglītības pieeja”. Skolā tiek mērīta audzēkņu emocionālā labbūtība. Divreiz gadā skolā tiek veikti mērījumi pilnīgi visiem bērniem, lai pamanītu tos, kuri atrodas izdegšanas vai citu risku grupā. “Tas palīdz strādāt individuāli,” teica S.Ziepniece.
Pašlaik Tirzā pamatskolas posmā mācās vairāk nekā 100 izglītojamo. Skolai ir arī pirmsskolas vecuma bērnu grupas. Tiek domāts par interešu izglītības piedāvājuma paplašināšanu. Sadarbībā ar novada sporta skolu bērniem Tirzā ir iespējams apgūt vieglatlētikas programmu. Šogad uzsākta sadarbība ar novada mākslas skolu. Tagad Tirzā ir pieejama arī programmēšanas izglītības programma. Sadarbībā ar novada vidusskolu vismaz 10 Tirzas pamatskolas skolēni Gulbenē ir apmeklējuši tehniskās jaunrades centra nodarbības.
Skolai ir arī savs sociālais pedagogs. Skolā gan pirmsskolas, gan pamatskolas izglītojamajiem pieejama izglītības programma, ja ir novērojami mācīšanās traucējumi. S.Ziepniece uzsvēra, ka bērnu vajadzības un iekļaušana ir saistīta ne tikai ar mācībām. Par to pedagogi, skolēni, viņu vecāki runājuši un vienojušies kopīgi rīkotā konferencē, kur vīzijā par to, kādam jābūt Tirzas pamatskolas skolēnam, akcentēts drosmes jēdziens. Vajadzību būt drosmīgiem uzsvēruši tieši skolēni paši.
“Redzam vajadzību celt lauku bērnu uzdrīkstēšanos, ambīcijas. Lielā mērā tas saistās ar to, ka mēs vedam skolēnus visur, kur vien iespējams, un cenšamies iesaistīties visur, kur vien iespējams, – olimpiādēs, starptautiskajos projektos,” teica S.Ziepniece.
Pirmkārt, nav pareizi,ka bērniem ar likumu nav jāmācās tuvākajā skolā un ir skola, kas paņem tos bērnus,kur citās skolas atsakās. Bet jautājums,kā Tirzas skola var tikt galā ar bērnu sekmēm un uzvedību, bet citās nevar? Tādā veidā tos bērnus salasa,, bet nav tak nekāda palīgskola. Un šīs programmas ir visās skolās ar “” grūtākiem”” bērniem. Vēl bija nepareizi,ka likvidēja Galgausku un atstāja Tirzu. Vajadzēja atstāt pa vidu,nevis divas skolas tuvumā. Bet “”augšai labāk zināms. Tur vadība domā ilgtermiņā,jau ar to vien,ka ir internāts ar jaukām auklītēm, tāpat kā Lejasciemā. Tur uz Alūksnes pusi vispār nevienas skolas nav. Arī pabraucot uz Latgali, paveras bēdīga aina. Kādas mājas ceļa malā tukšas. Sirds sāp. Cilvēki ielikuši darbu un līdzekļus un nevienam jaunajam nevajag vecīšu pūļu… Vienīgais,kur vēl kādi lopi. Trakums,kas notiek ar Latvijas laukiem.
Tirzas skola ir ļoti laba un neuzskatu,ka vajadzēja atstāt skolu Galgauskā,jo tad bērniem no Druvienas ceļā būtu garš ceļš. Tirzā mācās arī no Gulbenes ,jo skola nav konveijera tipa. Skolā ir pozitīva gaisotne un brīnišķīgi pedagogi. Arī no šīs skolas jaunieši pabeidz gan augstākās izglītības iestādes gan maģistra programmas. Viss atkarīgs no paša jaunieša mācīties gribas.
Tāda jocīga tēma- it kā Tirzas skolai būtu vainīgai jājūtas, ka pie viņiem mācās arī tie bērni, kuru pagastos skolas nolikvidētas. Tad ko- vajadzēja neņemt, lai sēž bērni bez skolas?!
Tirzas skolu vajadzēja likvidēt, blakus Lizuma skola un tad būtu normāli attālumi starp skolām.
Tirzā ir ļoti laba skola un individuāli pieeja katram bērnam. Es labprāt savus bērnus laižu uz šo skolu. Ar saviem bērniem esmu pārrunājusi par skolu reorganizāciju kā to mūsdienās dēvē, bet viņiem sariešas asaras acīs, jo uz citām skolām negrib. Tad lūk likvidēt ir viegli, bet radīt no jauna būs grūti. Tāpat bērniem mainīt esošo vidi un neredzēt bērnu emocionālo stāvokli ir bezatbildīgi, un šo bezatbildību mēs pieaugušie radām paši nepastāvot par mūžīgām vērtībām. Vienmēr zinu kur mani bērni ir un ko dara. Vienīgā problēma ir bērnu disciplīnā un uzvedībā, to jāmāca ir mājās, jo kas ielaists ir grūtāk no bērniem dabūt ārā. Tāpat ar attieksmi pret mācībām. Kur vecāki un skolotāji sadarbojas tur ir ok. Kur cīnās tikai skolotāji, bet vecāki pasaka man tam nav laika, vai es nemāku tikt galā, vai man ir darbs tur arī ir problēmas. Visiem ir darbs, bet bērnam jāveltī vismaz pus stundā dienā, un jāprasa arī no viņiem atbildība un arī Jums jābūt atbildīgiem par saviem bērniem.
Lizuma skolā nevar iebāzt vēl 100 skolniekus no Tirzas, tātad aizmirsties, vai celiet vienu jaunu skolu, lai visiem vietas. Jau tagad tur ir piebāzts un sakarā ar to, ka vecākiem ir darba vietas, tad arī tur dzimst jaunā paaudze. Neuzskatu, ka Lizumā mācās gudrākie , tur arī ir bērni ar īpašām vajadzībām un šodienas skolā ir jāiet un jānodrošina vieta visiem.
Ko viņi var uzcelt? Sādža ir tuvu bankrotam, bet valdīkļi vēl agonijā mēģina gultas pārbīdīt.
Ļoti jauka skola.
Individuāla, uz sadarbību vērsta pieeja katram mācīties gribošam bērnam.
Lai nu kas, bet piebāzta Lizumā skola nu gan nav. Atceroties,cik skolēnu bija mūsu laikā. Pāri trim simtiem. Trīs kārtās ēda pusdienas. Nodrošināts bija internāts līdz 30 bērniem. Vakariņas bija septiņos. Visi dzīvi,veseli izauguši. Tagad mūsu “”zelta bērniem vajag tādas telpas kā zāli. Tur ir visa problēma.