Ceturtdiena, 15. janvāris
Fēlikss, Felicita
weather-icon
+-14° C, vējš 3.43 m/s, DA vēja virziens

Turpina apspriest atkritumu normas

Varbūt atkritumu normas Gulbenē ir jānosaka tikai ģimenes māju iedzīvotājiem? Arī šāds priekšlikums pirmdien izskanēja sanāksmē novada domē, SIA “Alba” un pašvaldības pārstāvjiem tiekoties ar pilsētas dzīvojamo māju pārvaldniekiem. Ne jā, ne nē “Dzirkstelei” par sanāksmē saklausīto priekšlikumu saka domes tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons.

Viņš atgādina, ka pašlaik tiek gatavoti novadam vienoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, kuros būtu jāņem vērā pilsētas un lauku specifiskās atšķirības. Par to, kādi šie noteikumi būs, lems novada domes deputāti.

A.Pētersons ir uzklausījis un apkopo pagastu un pilsētas pārvalžu vadītāju redzējumu, kā arī cenšas izzināt uzņēmēju un iedzīvotāju domas.

Esot izvērsusies diskusija par to, kā vispār radās atkritumu normas Gulbenē. “Pilsētā ne vienu vien atkritumu laukumu ar konteineriem vienlaikus lieto gan fiziskās, gan juridiskās personas. Izteikti tas ir Rīgas ielā. Kā izmērīt, cik kurš ber atkritumus? Tāpēc arī ir noteiktas atšķirīgas normas, cenšoties izvērtēt katru atkritumu radītāju,” saka A.Pētersons.

Viņš stāsta, ka joprojām daudzi uzskata, ka par atkritumiem ir jāmaksā tikai “pēc fakta” jeb par to daudzumu, kas reāli saražots un izvedams. Izskanējis arī priekšlikums, ka juridiskajām personām vajadzīgi savi atsevišķi atkritumu uzglabāšanas laukumi. “Ir apspriesti dažādi varianti. Ir jāzina, kādas ir cilvēku domas,” klāsta A.Pētersons.

Diskusijas gaitā atklājies, ka sīkāk juridiski jāpēta, kā iekasēt maksu par atkritumiem no tiem “liekajiem” daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas tur mitinās bez dzīvesvietas deklarēšanas. Tāpat aktuāls ir jautājums, ka maksa nebūtu jāiekasē no deklarētajiem iedzīvotājiem, kas faktiski ilgstoši nedzīvo šeit, bet gan atrodas, piemēram, Rīgā vai ārzemēs.

A.Pētersons stāsta, ka joprojām aktuāli, kā būt ar lielgabarīta atkritumu savākšanu un izvešanu. Piemēram, pilsētā raksturīgi, ka kāds naktī atnes un pie konteineriem noliek, piemēram, ārā metamu vecu dīvānu. Prakse ir tāda, ka pēc tam rēķinā šā dīvāna izvešana tiek iekļauta visiem iedzīvotājiem, kas izmanto konkrētos atkritumu konteinerus. “Patiesībā tā ir necaurspīdīga mistika,” saka A.Pēterons. Viņaprāt, pareizāk būtu, ja iedzīvotāji paziņotu savas mājas pilnvarotajai personai par to, ka pie konteineriem ir izmetuši dīvānu. Pēc tam par šā dīvāna izvešanu maksātu tikai tie, kas izmeta mēbeli. Vai šāda sistēma darbosies? “Varbūt tas sekmēs krūmmalu piesārņošanu ar atkritumiem? Varbūt pareizāk būtu pilsētā un arī pagastos vedot savus atkritumu pievešanas laukumus, kur paši par brīvu varētu nogādāt lielgabarīta nevajadzīgās lietas,” saka A.Pētersons.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.