Vēso un mitro laikapstākļu dēļ ugunsnedrošais periods
Latvijas mežos šogad tiks noteikts nedaudz vēlāk kā iepriekšējos gados –
2.maijā.
Līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu tiks uzsāktas
dežūras ugunsnovērošanas torņos. Šogad virsmežniecības teritorijā
dežūras notiks 13 ugunsnovērošanas torņos. Svarīgi ir, lai bez
saskaņošanas netiktu veikta nekāda dedzināšana, kas rada lielus dūmus un
var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus. “Lūgums bez vajadzības
neradīt dūmus, jo uz katru dūmu parādīšanos mēs reaģējam, sūtām turp
cilvēkus un tehniku,” saka Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris
ugunsapsardzības un saimnieciskajos jautājumos Pēteris Drozdovs.
Līdz
ar ugunsnedrošo periodu mežā tiek noteikti dažādi ierobežojumi un
aizliegumi: mežā aizliegts dedzināt atkritumus, ciršanas atliekas,
atstāt ugunskurus bez uzraudzības, nomest degošus vai gruzdošus
sērkociņus, izsmēķus, kā arī veikt jebkādas citas darbības, kas varētu
izraisīt ugunsgrēku.
“Virsmežniecībā ir operatīvais dežurants, kas
pieņem visus ziņojumus par dūmiem, meža ugunsgrēkiem un nodod tālāk šo
informāciju attiecīgajiem mežziņiem vai darbiniekiem, kas nodarbojas ar
ugunsapsardzību. Taču pieteikt to, ka tiks pagalmā dedzinātas kaut vai,
piemēram, lapas, pie operatīvā dežuranta nevar, tas ir jāsaskaņo ar
vietējo mežzini, jo viņš labāk pārzina apstākļus,” saka P.Drozdovs.
Lai
informētu par meža degšanu vai pamanītiem dūmiem, cilvēki tiek aicināti
zvanīt darba laikā uz tālruni 64471052 un ārpus darba laika – uz mobilo
tālruni 28314010. Var zvanīt arī pa tālruni 112, jo tālāk šī
informācija tiks pāradresēta pēc piederības.
“Pavasaris
parasti ir bīstamākais laiks, meža ugunsgrēki parasti izceļas kūlas
dedzināšanas dēļ. Šogad no 1. līdz 27.aprīlim virsmežniecības teritorijā
ir bijuši četri meža ugunsgrēki, divi ir bijuši Gulbenes novadā, kopējā
izdegusī meža platība ir 0,51 hektārs, viens ugunsgrēks ir bijis Apes
novadā ar izdegušo platību 1,67 hektāri un viens Smiltenes novadā ar
izdegušo platību 0,38 hektāri. Visi šie ugunsgrēki ir izcēlušies kūlas
dedzināšanas rezultātā. Parasti, dedzinot kūlu, tiek nodedzinātas
jaunaudzes, kas ir ieaudzētas lauksaimniecības zemē, jo zālē var mazos
kociņus arī nepamanīt,” secina P.Drozdovs.
Par kūlas dedzināšanu
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu fiziskām personām
ir piemērojams naudas sods no 280 līdz 700 eiro, par ugunsdrošības
pārkāpšanu mežā sods fiziskajām personām ir no 30 līdz 350 eiro, bet
juridiskajām personām – no 70 līdz 700 eiro. Ja ugunsnelaime ir
izraisījusi smagas sekas vai tā bijusi ļaunprātīga, vainīgajam var tikt
piemērota kriminālatbildība, kā arī piedzīti materiālie zaudējumi.
Pagājušais
gads mūsu virsmežniecības teritorijas mežus ir saudzējis, bijuši tikai
16 meža ugunsgrēki. Gulbenes nodaļā ir bijuši trīs ugunsgrēki, kur
izdeguši kopā 0,95 hektāri, un Lejasciema nodaļā – pieci ugunsgrēki, kur
izdeguši 2,73 hektāri.
