Ministru kabinets šodien lems par Ekonomikas ministrijas
(EM) sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa
rādītāju grozīšanu divas reizes gadā.
Tā kā uz nacionālo pozīciju ir attiecināms ierobežotas
pieejamības statuss, tās saturs pašlaik nav publiski pieejams. Tomēr EM
norādīja, ka valdībai būs jālemj par par pulksteņa rādītāju grozīšanas
pārtraukšanu divas reizes gadā. EM uzskata, ka neatkarīgi no valdībā
lemtā Latvija šādu priekšlikumu atbalstīs, ja šādu soli spert lems visas
Eiropas Savienības valstis.
Tomēr vēl nav zināms, vai pastāvīgi palikt pie ziemas vai vasaras laika.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) informēja, ka tā ir
veikusi biedru aptauju par pāreju uz vasaras laiku, kurā viennozīmīgi ir
atbalsts viedoklim – pārtraukt tagadējo pāreju uz vasaras laiku, divas
reizes gadā grozot pulksteņa rādītājus.
“LDDK uzskata, ka ir jābūt vienotai harmonizētai pieejai visā Eiropas
Savienībā, nav pieļaujams, ka katra dalībvalsts varētu pieņemt lēmumu
par pāreju vai nepāreju uz vasaras laiku nacionālā līmenī, jo tas
negatīvi ietekmētu vienoto tirgu,” pauda konfederācijā.
Arī Latvijas Tirgotāju asociācija pievienojas LDDK viedoklim.
Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par
nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību
Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēma apzināt ES
valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek
pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.
Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu
nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicināja ikvienu
līdz šā gada 16.augustam piedalīties aptaujā.
Arī EM aicināja visus Latvijas iedzīvotājus piedalīties aptaujā un
paust savu viedokli par spēkā esošo pulksteņa grozīšanas kārtību.
Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros
dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī,
pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras
laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu
atpakaļ.
Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18.gadsimta beigās. Taču
regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika
ieviesta 20.gadsimta 60. un 70.gados. Līdzīga situācija izveidojās arī
Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981.gada 1.aprīli, pieskaņojoties
lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.
No 1996.gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika
skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai
svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas
vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no
pārējām.
