Valsts prezidents tiekas ar iedzīvotājiem Gulbenē

VALSTS PREZIDENTA EDGARA RINKĒVIČA vizīte ceturtdien Gulbenē noslēdzās ar tikšanos ar iedzīvotājiem. Jāteic, ka šādas tikšanās Gulbenē ar iedzīvotājiem Latvijas Valsts prezidentiem nav notikušas bieži, tāpēc tā bija iespēja ikvienam interesentam atnākt un uzdot jautājumus. Gulbenes novada kultūras centra zāle bija piepildīta, lai arī daudz bija pašvaldības iestāžu darbinieku, bija arī ģimenes ar bērniem, jaunieši, seniori. Par iedzīvotāju interesi Valsts prezidents bija gandarīts: “Paldies par jauko uzņemšanu, paldies, ka esat tik kuplā skaitā!” Pārsvarā iedzīvotāju jautājumi prezidentam bija tādi, kas saistās ar iedzīvotāju labklājības veicināšanu, kā vairāk attīstīt mūsu valsts ekonomiku, arī valsts nomales reģionos, sakārtot ceļu tīklu, bija jautājumi arī par izglītības problēmām, vēstures mācīšanu, skolu programmām, jauniešu aizplūšanu no laukiem, kā ar par kultūras politiku mūsu novadā. “Es nesolu, ka varu visu atrisināt, – to es esmu daudzreiz teicis, bet es varu mudināt, pievērst valdības, Saeimas uzmanību nozīmīgām lietām. Ir bijuši gadījumi, kad pēc šādām vizītēm ministri ir ieklausījušies, ir lietas, kas kārtojas ilgāk,” atzīst Valsts prezidents.

PREZIDENTU ar savu cepto maizīti sveic “Latvijas lepnums” – Alda Alberte. Atsaucoties uz diskusiju par kultūras jomu, viņa pastāsta, cik aktīva kultūras dzīve rit Tirzas kultūras namā.

VALSTS PREZIDENTA adjutants Egīls Tišanovs ir mūsu novadnieks, viņu priecīga satikt Anna Ināra Vīgante, kura bijusi viņa skolotāja Stradu pamatskolā. “Domāju, ka Egīlam bija liels pārdzīvojums uz savu dzimto pilsētu atbraukt kopā ar prezidentu,” saka A.I.Vīgante.

ELĒNU OBRUMĀNI kā vēstures skolotāju uztrauc patriotisma trūkums, cilvēki aizbrauc no Latvijas, no savām dzimtajām vietām, pārceļas uz pilsētu, tādēļ viņa vaicā, vai prezidentam ir idejas, kā patriotismu pacelt augstākā līmenī. “Visi ir sapratuši, ka “Skola 2030” ir tur, kur viņa ir, vēstures skolotāji pirmie cēla trauksmi un pretenzijas un bija gatavi pārveidot programmu. Tas izdevās vidusskolā, bet pamatskolā vēstures stundu skaits samazinās.” Šajā ģeopolitiskajā situācijā, viņasprāt, tas ir nepiedodami. Valsts prezidents atzina, ka šī tēma viņam ir tuva, jo pašam ir vēstures bakalaurs, turklāt arī viņš bijis nepatīkami pārsteigts par situāciju ar vēstures mācīšanu. “Ar ministri tikāmies pagājušajā vasarā, un labi, ka vēsture atgriežas vidusskolā, bet ceru, ka tā atgriezīsies arī pamatskolā. Par patriotismu. Ja skatāmies uz bērnu audzināšanu, tad patriotisms sākas ģimenē, kur vecāki būs tie, kuri bērniem stāstīs par savu ģimeni, dzimtu, pagastu un novadu. Esmu daudz ticies ar jauniešiem, arī ar tiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Nav tā, ka viss slikti, ir ļoti motivēti un patriotiski jaunieši, gatavi aizstāvēt savu valsti,” saka prezidents. Ko vēl varētu darīt? Prezidents uzsver, ka svarīgi, kā valsts vara sarunājas ar cilvēkiem, jo bieži cilvēki nejūtas sadzirdēti, faktiski nav sarunas, tāpēc ticība valstij zūd, zūd patriotisms. Taču viņš redzot, ka arvien vairāk ministri, politiķi vēlas vairāk sasniegt cilvēkus, dodas uz reģioniem un cenšas iedziļināties problēmās.

GULBENIETE JŪLIJA BARINSKA prezidentam stāsta, ka gandrīz katrā pagastā ir kultūras nams un katrs kultūras nama vadītājs mēģina “spridzināt” ar savu piedāvāto programmu. Tas esot labi, taču kultūras namus maz apmeklē cilvēki, jo nav laika aiziet. “Man sāp, ka tiek tērēti tik daudz līdzekļi, atjaunojot kultūras namus, bet nav, kas uz tiem iet.” Valsts prezidents atbild, ka dzīves realitāte bieži ir tāda, ka ikdienas rūpes nospiež un par citu nav laika domāt. “Domājat, ka rīdzinieki bieži apmeklē muzejus, teātrus? Jā, ir Jaunais Rīgas teātris, uz kuru biļetes grūti nopirkt, bet tās izpērk tomēr cilvēki no visas Latvijas. Daudz ko nosaka, kas ir piedāvājumā, tas nav vienkārši kultūras darbiniekiem, īpaši mūsdienās, kad viss ir pieejams, daudzas lietas var noskatīties, neizejot no mājas. Bet te ir arī pretarguments: ja kādā vietā parādās diskusija, ka slēdz kultūras namu, bibliotēku, par skolām nemaz nerunājot, cilvēki ir pret, tajā brīdi pēkšņi saprot vērtību. Man nebūs labas receptes, jo neuzstāšos kā visu jomu pārzinis un eksperts. Ja cilvēki tomēr redzēs, ka kultūras namā viss notiek, viņi noteikti sāks to apmeklēt,” domā prezidents. Viņš arī pajoko, ka domei vajadzētu ik pa brīdim padraudēt, ka slēgs ciet kādu namu, tad cilvēki sarosīsies. Prezidents arī aicina noskaidrot, cik no klātesošajiem ir apmeklējuši, piemēram, novada kultūras centru šogad. Paceļas lielākā daļa roku.

Daudzi no tikšanās ar Valsts prezidentu mājās devās ar fotogrāfijām telefonos. Daudzi “Dzirkstelei” atzīst, ka viņiem patīk prezidenta vienkāršība.