Iepazīšanās vizīte, pašvaldības centieni atstāt labu iespaidu par sevi un tomēr arī saruna par problēmām. Tā vienā teikumā varētu raksturot to, kas 25. martā notika sakarā ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara, tautā saukta par pašvaldību ministru, ciemošanos Gulbenes novadā.
Viņš tikās arī ar deputātiem, domes vadību un pašvaldības izpildvaras darbiniekiem. Novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs prezentēja ministram savu pašvaldību, uz lielā ekrāna rādot informāciju, skaitļus un papildinot visu ar stāstījumu. Iesaistījās novada prezentācijas procesā arī deputāts Jānis Barinskis, kurš iepriekš kā izpildvaras darbinieks ir bijis ciešā saiknē ar pašvaldības daudzu projektu īstenošanu.
Domu apmaiņa notika par pašvaldības jau realizētajiem diviem projektiem, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu Lizumā un Gulbenē uzceļot ēkas, lai tur telpas nodotu nomā uzņēmējiem. Ministrs vaicāja, vai pašvaldība ir problēmas saistībā ar obligātajiem sasniedzamajiem rādītājiem – jaunu darba vietu radīšanu – šajos objektos. N.Mazūrs teica, ka šo rādītāju izpildes termiņš ir pietiekami tāls. Piemēram, Gulbenes objektam Zaļajā ielā 3 rādītāji – jau gandrīz sasniegti, esot vien “divu cilvēku iztrūkums no darba vietu viedokļa”, bet tas atrisināšoties, jo vēl ir laiks. “Cita lieta – telpu ir par maz, pietrūkst,” stāstīja novada domes priekšsēdētājs.
Runājot par ražošanas ēku, kuru pašvaldība uzcēlusi Lizumā, N.Mazūrs akcentēja, ka šis pagasts novadā ir ar visspēcīgāk attīstīto uzņēmējdarbību. “Tur nekas nepaliek mazāks. Tikai aug. Jādomā par nelielu dzīvojamo māju saistībā ar projektiem. Tas – speciālistiem Lizumā uz vietas,” teica N.Mazūrs.
Viņš arī teica, ka pašvaldība plāno vēl vienas ražošanas ēkas būvniecību, lai telpas nodotu nomā uzņēmējiem. Jaunais objekts ir iecerēts Gulbenē, Vītolu ielā 13 – blakus jau esošajai šādai ēkai Zaļajā ielā 3.
Pašvaldība pati ved skolēnus, jo nav izejas
N.Mazūrs izteicās par pašvaldībai piederošo SIA “Gulbenes autobuss”. Viņš sacīja, ka šis uzņēmums nav izturējis “spiedienu” sakarā ar konkursu, kurā zaudēja un neieguva tiesības realizēt valsts pasūtījumu pasažieru pārvadājumu veikšanai ikdienas maršrutu autobusos. “Līdz ar to mēs pazaudējām iespēju darboties šajā sfērā,” sacīja N.Mazūrs.
Viņš pastāstīja ministram, ka pašvaldība ir izņēmusi no SIA “Gulbenes autobuss” gandrīz visus transportlīdzekļus. “Mēs šos autobusus un šoferus izmantojam skolēnu pārvadājumiem. Bet tas mums kā pašvaldībai uzliek lielu slogu,” teica N.Mazūrs. “Skolu tīkls novadā mums ir pietiekami labs, un mūsu funkcija ir nodrošināt, lai bērni nokļūtu uz mācībām.”
Pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas vadītājs Kristaps Dauksts teica: “No SIA “Gulbenes autobuss” pārņēmām aptuveni 30 autobusus. Šobrīd mēs izmantojam katru dienu skolēnu pārvadājumiem 19 autobusus. Šoferus mēs pārņēmām attiecīgi pie sevis.”
R.Čudars vēlējās zināt, kāda kopumā Gulbenes novadā ir situācija ar sabiedrisko transportu, pārvadājot pasažierus autobusos.
N.Mazūrs teica, ka vairākkārt bijušas tikšanās kopā ar valsts pasūtījuma veicēju – AS “Talsu autotransports” – un Vidzemes plānošanas reģionu. “Tā lielākā problēma ir tā, ka “Talsu autotransports” regulāri grib aizslēgt kādu reisu, kurš ir par daudz nerentabls viņiem,” stāstīja novada domes priekšsēdētājs un piebilda – kad uzņēmums uzvarēja konkursā, jau tad situācija nebija daudz citādāka. Taču pašvaldība stingri ietur savu līniju, lai maksimāli nosargātu pasažieru intereses. “Līdz šim brīdim mēs neesam pakļāvušies nevienam spiedienam. Šobrīd ir saglabājušies esošie reisi, it sevišķi pārvadājumi laukos,” teica N.Mazūrs.
Ministrs vaicāja, vai valstī izveidotā sabiedriskā transporta sistēma tomēr Gulbenes novadā pilnībā nenodrošina skolēnu pārvadājumus un tāpēc pašvaldībai ir vajadzīgi pašai savi autobusi.
“Mums nav citas izejas,” skaidroja N.Mazūrs.
Ministrs rezumēja, ka pašvaldība tātad ir spiesta pati lietot 19 autobusus skolēnu pārvadāšanai.
N.Mazūrs piebilda – ja tas nebūtu jādara, pašvaldība ietaupītu aptuveni pusmiljonu eiro.
Ministrs: trīs kilometri ir pietiekami liels kritērijs
R.Čudars teica, ka pie tik liela apjoma, kādā pašvaldība Gulbenes novadā pati pārvadā skolēnus, ir jautājums par sabiedriskā transporta tīklu, jo pastāv novadā “divas paralēlas sistēmas”.
K.Dauksts piebilda, ka pašvaldībā katru gadu tiek izvērtēts arī sabiedriskā transporta tīkls un tur, kur ir iespējams, tur skolēni pārvietojas ar sabiedriskā transporta palīdzību. “Ja ir iespējams, bērni izmanto jebkuras firmas pārvadātāju pakalpojumus – gan AS “Talsu autotransports”, gan AS “Cata”. Katru mēnesi mēs (pašvaldība – red.) maksājam par sabiedriskā autotransporta izmantošanu (skolēnu pārvadājumu vajadzībām – red.),” teica K.Dauksts.
Deputāts Gunārs Ciglis, iesaistoties sarunā, pauda, ka ir skolēni, kuri dzīvo tālu no sabiedriskā autobusa pieturas, turklāt bērnam, lai tiktu līdz pieturai, nezin cikos no rīta ir jāceļas.
Ministrs interesējās par kritēriju Gulbenes novadā, kad pašvaldība izlemj pati braukt pakaļ skolēnam uz dzīvesvietu. Atbilde bija: tas notiek, ja skolēniem trīs kilometru attālumā no dzīvesvietas nav pieejama sabiedriskā transporta pietura. Uz to R.Čudars teica, ka tas ir pietiekami liels kritērijs, jo atsevišķās pašvaldībās pašvaldībās šis kritērijs esot viens kilometrs.
Deputāts Andis Caunītis piebilda, ka visā šajā skolēnu pārvadājumu situācijā ir “vēl trešais spēlētājs – komercreisi”, kuru autobuss, kā novērots, pieturā var aizbraukt garām bērnam, kurš grib aizbraukt uz treniņnodarbībām Rīgā. Vecākiem esot tāpēc jāgādā par jaunieša aizvešanu līdz Bērzkrogam, jo tur šis autobuss piestāj un uzņem pasažierus. “Tas nav normāli! Taksometrs nekad nebrauc pasažierim garām. Vajadzēja sešus mēnešus, lai, pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, tomēr VSIA “Autotransporta direkcija” ieliktu oficiālu pieturu Ūdrupē,” stāstīja A. Caunītis.
Problēma: ne visi vecāki bērnam izvēlas tuvāko skolu
Diskusija bija arī par skolu tīklu novadā, kas ir optimizēts, bet joprojām plašs. A.Caunītis skarbi izteicās par to, ka Latvijā pacientu ātrās palīdzības brigāde ved uz tuvāko slimnīcu, jo tā ir noteikts, bet vecāki savam bērnam skolu var izvēlēties. Tāpēc, kā pauda deputāts, “pašvaldības savā starpā cīnās par bērniem kā resursu”. Viņaprāt, ir muļķīgi bērnam braukt garām tuvākajai skolai, lai dotos uz citu izglītības iestādi.
R.Čudars teica: “Jā, mums Izglītības likumā ir izglītības iestādes izvēles brīvība.” Tomēr vispārējais formulējums arī nosakot, ka pamatizglītības iespējas ir jānodrošina pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, skaidroja ministrs. Taču esot valstis, kur noteikts: kur dzīvo, tur mācās. “Bet mums ir ļoti sena iedibināta izvēle,” teica R.Čudars. Viņš arī bilda, ka tas ir zināmā mērā saistīts ar vecāku mobilitāti. Vecāki brauc strādāt tālāk no dzīvesvietas un līdzi uz izvēlēto skolu aizved bērnus.
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Babris teica, ka pašvaldība šajā situācijā ir ķīlnieces lomā, jo tās pienākums ir savās skolās nodrošināt obligāto minimāli skolēnu skaitu. Ministrs teica, ka, piemēram, Rankā bērnus aizvilina Jaunpiebalga. N.Mazūrs teica – Rankas pamatskola savukārt piesaista bērnus no Variņu pagasta Smiltenes novadā.
Tagad uz iesniegumiem jāatbild 10 dienās
A.Caunītis vaicāja R.Čudaram, kā viņš vērtē izmaiņas Iesniegumu likumā, paredzot iestāžu pienākumu atbildes sniegšanai iedzīvotājiem 10 darbdienu laikā. “Vai pašvaldība spēs? Īpaši, ja atbilde sniedzama ar domes sēdes lēmuma palīdzību. Kā tas kopumā izskatās valstī? Vai varēsim izpildīt?” teica A.Caunītis.
R.Čudars sacīja, ka jautājums skatāms divējādi. Ja runa ir par administratīvo procesu, tā ir viena situācija. Pavisam cita, ja runa ir par politiskām iniciatīvām, piemēram, ja iedzīvotājs jautā pašvaldībai, vai noasfaltēs ceļus. Ministrs pauda, ka, iespējams, 10 dienās var pateikt tikai paldies iedzīvotājam par tā pausto viedokli. “Tas mani mulsina,” atklāti pauda ministrs. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra: “10 dienas ir svarīgas reakcijai. Par ieinteresētību procesu uzsākt. No tāda viedokļa. Bet lielākā daļa jautājumu nav atrisināma 10 dienās. To es pilnībā apzinos. Bet tās 10 dienas ir jāuztver kā žests, ka mēs ātri iesaistāmies un reaģējam,” teica R.Čudars.
N.Mazūrs komentēja situāciju saistībā ar pagastu apvienību četrām pārvaldēm, kuras ir sākušas darbību ar 2024. gada 1. oktobri. Viņš teica: “Sākums bija diezgan tāds lēnīgs.” Un piebilda, ka “cilvēki pamazām saprot, kas ir saimnieciskā darbība”. Par pārvaldēm N.Mazūrs teica: “Kaut ko vēl pilnveidosim, bet katrā ziņā iesim uz priekšu.”
R.Čudars interesējās par šo apvienību izveides principu, jo iedzīvotāju skaits katrā apvienībā taču esot atšķirīgs. Saruna šajā vietā aprāvās, par šo tēmu neizvēršoties plašākā domu apmaiņā.
