Nedēļas nogalē ar plašu kultūras programmu tika aizvadīti pirmie Vecgulbenes muižas svētki, kas rīkoti par godu muižas iekļūšanai 2010. gada Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā (vairāk foto šeit). Preses konferencē muižas īpašnieki informēja, ka līdz šim muižas atjaunošanā jau ieguldīti 6,1 miljons latu, taču, lai atjaunotu arī pārējos muižas teritorijas objektus, vēl nepieciešams tikpat liels ieguldījums.
Šobrīd Kultūras ministrijā ir iesniegts un tiek izskatīts Baltās pils terases renovācijas projekts programmā, kas paredz finansējumu privāto valsts kultūras pieminekļu atjaunošanai. Ir sākts darbs pie tehnisko projektu izstādes par Baltās pils, rotondu, skatu torņa, dārznieka mājas, kā arī 110 metru gara gājēju gaisa tilta atjaunošanu. Tāpat, balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām, plānots no jauna izveidot visas statujas, kas atradušās muižas teritorijā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka šiem darbiem nepieciešami aptuveni 5 miljoni latu. Tiklīdz tiks atvērti ES fondu projekti līdzfinansējuma saņemšanai, darbs pie muižas kompleksa atjaunošanas turpināsies. Papildus vēl aptuveni 1,5 miljons latu tiks ieguldīts Sarkanās pils atjaunošanā, kuras īpašnieki ir Gulbenes pašvaldība. Sarkanās pils atjaunošanai un vēstures muzeja izveidei Sarkanajā pilī, arī pašvaldība plāno iesniegt projektu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis preses konferencē atzina, ka Vecgulbenes muiža arī līdz šim ir veiksmīgi īstenojusi Eiropas fondu apguvi, piesaistot fondu līdzfinansējumu gan kultūras objektu atjaunošanai, gan tūrisma veicināšanai. Viens no valsts atbalsta instrumentiem ir atsevišķa fondu programma, kas paredzēta privāto kultūras objektu atjaunošanai. Kā izteicās V. Dombrovskis: „2011. gada budžetā fondu apguvei nauda ir pieprasīta pietiekamā apjomā.”
Kopš 2006. gada septembra Vecgulbenes muižas atjaunošanā kopā ir ieguldīti 6,1 miljoni latu. No tiem 1,85 miljoni latu ir Eiropas fondu līdzfinansējums un 4,25 miljoni latu ir bankas kredīts un privātais finansējums.
Gan Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas pārstāve Līga Ābele, gan Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atzina, ka kultūras pieminekļu vērtību nav iespējams saskatīt drupās un graustos. Tāpēc ir vajadzīgs politiskais atbalsts valsts līmenī privātiem uzņēmējiem, kuri uzņemas šo pieminekļu atjaunošanu un vēstures liecību saglabāšanu.
