Apsekojot Vidzemes reģiona pilsētas, vides pieejamības apsekošanas projekta ‘Mapeirons” ekspertu komanda secināja, ka reģionā cilvēkiem ar invaliditāti ir pieejams vidēji katrs 18. objekts vai iestāde. Par vienu no draudzīgākajām Vidzemes pilsētām tika atzīta Gulbene, kur iestāžu vadītāji pievērš īpašu uzmanību vides pieejamības normu ievērošanai infrastruktūrā. Par to stāsta Juliana Maniševa.
Vidzemes reģionā vides pieejamības eksperti apskatīja objektus visās vides pieejamības mobilās aplikācijas Mapeirons kategorijās: naktsmītnes, ēdināšanas iestādes, NVO, sabiedriskās iestādes, veikali, transports, medicīnas un sociālie pakalpojumi, aptiekas, izglītība, izklaides vietas un Babyroom (vietas, kas ir piemērotas ģimenēm ar maziem bērniem un bērniem ratiņos).
“Īpaša uzmanība tika pievērsta objektiem, kas ir svarīgi, ceļojot pa Latviju. Šajā apsekošanas reizē mobilās aplikācijas Mapeirons datu bāzei tika pievienoti 232 objekti,” stāsta J.Maniševa.
Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis atzīst, ka šogad ir jūtams uzlabojums tieši tirdzniecības vietu pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti un tirgotāju attieksmē.
“Patīkami pārsteidza arī vairākas valsts institūcijas, piemēram, VSAA, Nodarbinātības valsts aģentūrā un Latvijas pasts, taču diemžēl reti kurā pilsētā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejami policijas iecirkņi,” komentē I.Balodis.
I.Balodis norāda, ka biežākais iemesls, kādēļ ēka nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir vides pieejamības kritēriju nezināšana un izpratnes trūkums par tiem.
“Dažkārt novērojām neveiksmīgus centienus ievērot vides pieejamības kritērijus. Uzņēmēji cenšas uzlabot vidi, un tas ir pozitīvi, taču, daudzi neievēro vides pieejamības standartus cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz ar to vides “uzlabojumi” paliek nederīgi un netiek izmantoti jo, piemēram, uzceltā uzbrauktuve ir par stāvu, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu tajā uzbraukt, ” stāsta I. Balodis.
Mapeirons projekta vides pieejamības speciālists Tālis Bērziņš norāda, ka kritēriji, apsekojot vides pieejamību, ir vienkārši, taču ikvienam no tiem ir sava specifika un standarti.
“Sākumā tiek vērtēta piekļuve ēkai – kādas ir ietves pie konkrētās ēkas, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir paredzēta stāvvieta. Tālāk apskatām iekļūšanu ēkā – vai ir skaidras norādes, uzbrauktuve, vai galvenā ieeja ir pieejama, vai arī cilvēkiem ar invaliditāti jāiet no sētas puses. Iekštelpās apskatām gan durvju platumus, gan labierīcības, apgaismojumu, norādes un audiorisinājumu pieejamību, kas nepieciešami, lai cilvēki ar dažāda veida invaliditāti varētu ne vien iekļūt ēkā, bet arī ērti justies tajā,” skaidro T.Bērziņš.
Plašāka informācija mājaslapā www.mapeirons.lv.
