
Noziegumi, kas visvairāk jāapkaro un par ko vairāk ir jārunā sabiedrībā, ir dzimumnoziegumi pret nepilngadīgām personām. To, tiekoties ar mediju pārstāvjiem, uzsvēra Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vadītājs Imants Mitrošenko.
Šādu noziegumu skaits pret nepilngadīgām personām Vidzemes reģionā palielinās. 2023. gadā reģistrēti – 8, 2024. gadā – 10, bet 2025. gadā – 12.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne “Dzirkstelei” stāsta, ka pērn Ziemeļvidzemes iecirkņa apkalpojamajā teritorijā (Gulbenes, Alūksnes, Valkas un Smiltenes novads) reģistrēti 8 noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas vērsti pret nepilngadīgām personām. Par šiem gadījumiem uzsākti septiņi kriminālprocesi. Kopumā šajos gadījumos cietušas septiņas nepilngadīgas personas – sešas meitenes un viens zēns.
Detalizētāku informāciju, piemēram, atsevišķi par Gulbenes novadu, Valsts policija nesniedz, lai neapdraudētu cietušo personu anonimitāti un nepieļautu viņu iespējamu identificēšanu.
I.Mitrošenko uzsver, ka tendences šokē, un kopumā situācija Vidzemē nav iepriecinoša.
Viņš atgādina, ka šis gads iesākās ar lietu, kas šokēja sabiedrību, par 12 gadus vecu meiteni, kura nokļuva Vidzemes slimnīcā, kur viņai konstatēja grūtniecību. “Lai atklātu šādus noziegumus, ļoti aktuāla šeit ir sadarbība starp dienestiem – bāriņtiesām, pašvaldībām. Noziedznieki, kuri pastrādā dzimumnoziegumus, reģionā migrē. Viņi nesēž uz vietas – kaut kur jūtas nedroši, savus melnos darbus ir padarījuši un dodas uz citu vietu. Ja ir nauda, iegādājas dzīvokļus vai arī izmanto lētticīgas pašvaldības, kuras piedāvā sociālos dzīvokļus. Bet agri vai vēlu viss nāk gaismā. Retos gadījumos varbūt tas nenotiek. Tas, ka seksuālā vardarbība ir vērsta pret mazgadīgajiem un nepilngadīgajiem, ir satraucoši. Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk kvalitatīvāk izmeklēt šādus noziedzīgus nodarījumus un rūpēties, lai noziedznieks saņem pelnīto sodu, taču to, kas attiecas uz cietušajiem, mēs izlabot notikušo nevaram. Šaubos, vai arī psihologi var kaut ko izdarīt ar šo gūto traumu. Cietušie pamatā ir bērni, trauma ir ļoti smaga un atstāj iespaidu uz viņu tālāko dzīvi,” teica I.Mitrošenko.