Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē, ka 2019.gadā
Vidzemē reģistrēti 460 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 218 kūlas
ugunsgrēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais kūlas
ugunsgrēku skaits Vidzemē pērn reģistrēts Gulbenes novadā – 74
notikumi, šeit arī vislielākais
ugunsgrēku skaita pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika
dzēsti 28 kūlas ugunsgrēki. Kopumā Vidzemē pērn izdegušas 235
hektārus lielas teritorijas – visvairāk Gulbenes, Limbažu un
Varakļānu novados.
Kūlas ugunsgrēku statistika pa novadiem šeit
“Pirmais
kūlas
ugunsgrēks pērn reģistrēts 22.februārī Salacgrīvas novadā,
bet šogad 7.martā Limbažu novadā. Diemžēl
šogad Vidzemē nav neviena novada, kurā nebūtu reģistrēts kāds
kūlas ugunsgrēks – pa vienam pērnās zāles ugunsgrēkam dzēsts
gan Vecpiebalgas novadā, kur gadu iepriekš nebija reģistrēts
neviens kūlas ugunsgrēks, gan Cesvaines novadā (2018.gadā dzēsti
divi kūlas ugunsgrēki). Kūlas ugunsgrēku skaits pieaudzis arī
Alūksnes, Amatas, Apes, Burtnieku, Kocēnu, Madonas, Raunas,
Salacgrīvas, Strenču un Varakļānu novados. Salīdzot ar 2018.gada
mazāk kūlas ugunsgrēki dzēsti Cesvaines, Mazsalacas, Pārgaujas,
Priekuļu un Smiltenes novados,” informē
VUGD
Prevencijas un sabiedrības
informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Sandra
Vējiņa.
VUGD
Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs
skaidro, ka kopējais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums reģionā
skaidrojams ar sauso, saulaino un vējaino pavasari, faktu, ka
visbiežāk degušas teritorijas, kuru īpašnieki atrodas ārzemēs,
kā arī tiem, kuriem nav līdzekļu, lai sakoptu savus īpašumus.
Daudzos
notikumos pie
vainas bijušas bērnu rotaļas ar sērkociņiem. A.Rjabkovs
uzsver, ka skaidrojošais darbs tiek veiks nepārtraukti, tajā
skaitā arī izglītības iestādēs. Tāpat pagājušā gadā
Vidzemē veikti 18 kūlas reidi, uzlikti 43 administratīvie sodi.
Viņš uzskata, ka kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad,
ja pašvaldības aktīvāk iesaistīsies nesakopto teritoriju
apzināšanā un to īpašnieku informēšanā par veicamajiem
pasākumiem, kā arī pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot
pienākumu, atbildību un nosacījumus teritorijas sakopšanai,
kontrolējot šo nosacījumu izpildi.
2019.gadā
Latvijā kopumā reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, no kuriem 2769
gadījumos dega tikai sausā zāle, bet 131 gadījumos kūlas
degšanas rezultātā ir degušas arī ēkas un ir cietuši cilvēki.
Salīdzinot ar 2018.gadu (2152), pagājušajā gadā kūlas
ugunsgrēku skaits palielinājies par 35%. Kūlas dedzināšanas
rezultātā 2019.gadā izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas, kas
ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega 2018 hektāri
Latvijas teritorijas.
Latvijas
Vides, ģeoloģijas
un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā
gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku
izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir
aizliegta un sodāma rīcība! Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku
dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu
dabai!
