“Neizdzēru visas antibiotikas, kad sāpēja kakls. Klausos, ka tev arī
jau vairākas dienas kakls galīgi “čau”. Man palika pāri, iedošu tev,
citādi būs jāmet ārā, jo maksāja padārgi,” lielajā slimošanas laikā
pavasarī šāda saruna bija starp divu paaudžu sievietēm.
Pat ja
diviem slimniekiem simptomi ir vienādi vai līdzīgi, lietojot vienas
izrakstītas zāles, reakcija var būt atšķirīga un parādīties nevēlamas
blakusparādības. Par to ne reizi vien brīdina ģimenes ārsti, piekodinot,
ka otram nedrīkst dot sev izrakstītās recepšu zāles. Vēlamākais –
medikamenti pēc ārsta noteiktā kursa pabeigšanas, veselībai
atgriežoties, ir jāizmet ārā. Jo zāles, kas pārtrauktas lietot, bet
palikušas pāri, tajā brīdī kļūst par bīstamajiem atkritumiem.
Medicīniskie atkritumi – atsevišķi šķirojami
Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā
uzskaitītajos atkritumu veidos medicīniskie atkritumi tiek definēti kā
veselības aprūpes atkritumi, kas veidojas ārstniecības procesā un kas
var būt bioloģiski, ķīmiski vai fizikāli bīstami. Veselības aprūpes
atkritumu galveno bīstamības pakāpi nosaka to galvenā īpašība – toksīnu
un mikroorganismu potenciālā spēja izraisīt saslimšanu ar infekciju
slimībām cilvēkiem un dzīvniekiem. Veselības aprūpes atkritumus iedala,
pirmkārt, vispārējos. Tie ir sadzīves tipa atkritumi, kas rodas
veselības aprūpes iestādēs, – virtuves atkritumi, papīrs, stikls,
metāls, iesaiņojamie materiāli, pelni un citi, kas nav bīstami cilvēka
veselībai. Otrs veselības aprūpes atkritumu veids ir bīstamie atkritumi,
kuriem ir vēl sīkāks iedalījums: asie un durošie, infekciozie,
bioloģiskie, ķīmiskie, farmaceitiskie, radioaktīvie.
Lai atdalītu
dažāda veida bīstamos atkritumus no vispārējiem atkritumiem, ir
nepieciešama šķirošana. Šķirošana ir medicīniskā personāla pienākums.
Veselības aprūpes atkritumu šķirošanas prasības var nodrošināt divējādi –
iestāde savā administratīvajā teritorijā veic infekciozo atkritumu
pirmapstrādi vai veselības aprūpes atkritumu apsaimniekošana tiek
uzticēta specializētam uzņēmumam, kuram ir atļauja darbībām ar
bīstamajiem atkritumiem.
Ne obligāts, bet brīvprātīgs pienākums
Zāles
kļūst nederīgas, ja, pirmkārt, beidzies derīguma termiņš, nav zināms to
pielietojums, nav salasāms nosaukums, medikamenti ir nepareizi
uzglabāti, mainījies to izskats, smarža vai garša, bojāts iepakojums. Ja
ir kāda no šīm pazīmēm, tad tālākais zāļu liktenis ir nevis izmest
kopējā atkritumu konteinerā, bet gan nogādāt atpakaļ to pārdošanas vietā
– kādā no aptiekām, kur ir speciālas veco medikamentu savākšanas
kastes.
Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Dita
Okmane norāda, ka zāles, kurām ir beidzies derīguma termiņš, un citas
nederīgas zāles nedrīkst mest kopā ar sadzīves atkritumiem vai noskalot
kanalizācijā, jo, nonākot vidē, tās var veidot dzīviem organismiem
kaitīgas vielas.
“Tādējādi apdraudēt arī cilvēku veselību, piesārņot
ūdeni un gaisu,” uzsver D.Okmane. Tātad tas nozīmē, ka pret medicīnisko
atkritumu atbrīvošanos jāizturas ar lielu atbildību, kas liecina par
iedzīvotāja rūpību pret vidi. “Vairākās aptiekās ir izvietoti speciāli
konteineri, kuros iedzīvotāji paši var ielikt zāles, kurām ir beidzies
derīguma termiņš, vai tās var atdot aptiekas farmaceitam. Lielākā daļa
no tā saucamajām tīkla aptiekām pieņem no iedzīvotājiem nederīgos
medikamentus. Taču – ne visus. Par kārtību, kā konkrētā aptiekā tiek
savākti nederīgie preparāti, jāinteresējas pašā aptiekā, kura šādu
iniciatīvu ir izrādījusi. Farmaceits var informēt aptiekas apmeklētājus
par drošu veidu, kā no nederīgiem medikamentiem atbrīvoties. Tādēļ
iesakām iedzīvotājiem vērsties tuvākajā aptiekā un jautāt farmaceitam
par iespēju nodot nederīgās zāles. Vienlaikus informējam, ka pašlaik
farmaceitiskās darbības jomu regulējošajos normatīvajos aktos nederīgu
zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem un iznīcināšana nav obligāts aptieku
pienākums, bet tā ir brīvprātīga un pozitīvi vērtējama aptieku
iniciatīva,” pašreizējo situāciju medicīnas atkritumu apsaimniekošanā
apraksta D.Okmane.
“Zāļu valsts aģentūra vērš uzmanību, ka pirms
nederīgo medikamentu nodošanas aptiekā tie jāizņem no iepakojuma jeb
kastītes. Tabletes un kapsulas var atstāt blisteros, bet šķidros
medikamentus – pudelītēs. Salieciet zāles plastikāta maisiņā un atdodiet
farmaceitam vai ievietojiet speciālā konteinerā,” iesaka aģentūras
pārstāve. Vecos termometrus labāk ievietot atsevišķā maisiņā.
“Medikamenti, dzīvsudraba termometri un šļirces tiek uzskatīti par
bīstamiem atkritumiem, kas jāsavāc un jāuzglabā atsevišķi no pārējiem,
lai tie nenodarītu kaitējumu kādai dzīvai būtnei un nepiesārņotu
apkārtējo vidi. Pašvaldības arī savā teritorijā organizē sadzīves
bīstamo atkritumu, tajā skaitā nederīgo zāļu, apsaimniekošanu,
izveidojot un uzturot to savākšanas vietas, tādēļ iedzīvotāji var
interesēties pašvaldībā, vai tajā ir vieta, kur nodot bīstamos
atkritumus. Savukārt zāļu ražotājiem, lieltirgotavām un aptiekām saskaņā
ar normatīvo aktu prasībām ir pienākums bīstamos atkritumus, tajā
skaitā nederīgas zāles, savākt un nodot bīstamo atkritumu
apsaimniekotājiem to tālākai utilizēšanai. Iedzīvotājiem būtu ieteicams
rīkoties atbildīgi un rast iespēju nodot nederīgos un neizlietotos
medikamentus atkritumu apsaimniekotājam atsevišķi no sadzīves
atkritumiem,” uzsver Valsts zāļu aģentūras pārstāve.
Urnā atrod kartītes un ģimenes foto
Farmaceite
Inese Vīriņa uzsver, ka par zāļu konteinerā atrastajām lietām bieži
vien nākas pabrīnīties. “Labi būtu, ja mestu tikai zāles, kam arī kaste
ir paredzēta. Ko tik tajā kastē cilvēki nesamet! Labākais gadījums bija
ar ģimenes fotogrāfiju, bet ir bijušas arī apsveikuma kartītes,”
pastāsta aptiekas vadītāja.
“Visticamāk, ka cilvēks paņem un ar roku
izslauka plaukta saturu maisiņā, pat nepaskatās, ko sametis. Tāpat
cilvēki bieži vien sametuši tukšas zāļu kartona kastītes un pudelītes,
arī zāļu tēju paciņas. To gan visu var sviest konteinerā. Cilvēki
nepadomā par savu rīcību,” turpina I.Vīriņa.
“Kapsulas un tabletes
iespējams nodot ar visu plāksnīti, bet kastē var arī iebērt tikai
tabletes vien,” piebilst aptiekas vadītāja. Savukārt vecos termometrus,
ieliekot atsevišķā maisiņā, aptiekās var nodot pārdevējām farmaceitēm.
“To, cik ilgā laikā piepildās veco medikamentu urna, nevar prognozēt. Ir
reizes, kad viens cilvēks atnes ļoti daudz, citreiz ilgstoši neko
neatnes,” iedzīvotāju paradumus raksturo I.Vīriņa. Sašķirotos
medikamentus aptiekās iespējams nodot bez maksas, bet pašai aptiekai par
veco zāļu nodošanu jāmaksā utilizācijas uzņēmumam.
Ar savu iniciatīvu rāda piemēru
Atkritumu
apsaimniekošanas poligona vides speciāliste Zane Siksna teic, ka
poligonā bīstamos atkritumus nodot nevar. Taču viņa savā darbavietā jau
trīs gadus rīkojusi akciju, kurā mēneša garumā kolēģi nesuši un
atsevišķā šķirošanas skapītī likuši neizlietotos preparātus. “Teicu
kolēģiem – iztukšosim savus zāļu skapīšus! Gribējām parādīt piemēru
sabiedrībai, ka zāles nav jāizmet kopējos konteineros. Vienlaikus
informējām sabiedrību, ka vecās zāles var izmest lielā daļā aptieku,”
pieredzē dalās Z.Siksna. Pēc tam vecie medikamenti nonāk utilizācijā
uzņēmumā “BAO”.
Pieredze
Vecie medikamenti uz aptieku jānes tūlīt
Dace, mājsaimniece
Vecās
zāles šķirojam reizi gadā. Mums zāles stāv atsevišķā kastē bērniem
nepieejamā vietā. Vienu reizi biju izvākusi sašķirotos vecos
medikamentus maisiņā un uzreiz neaiznesu uz aptieku. Bērni tiem
piekļuva, bija izdomājuši spēlēties dakteros. Lielā māsa mazākajai bija
iebarojusi vecu klepus sīrupu, kas gan nebija uz dabisko vielu bāzes
gatavots! Nobaidījos, aizrāvu mazāko meitu uz slimnīcu. Par laimi, nekas
nekaitēja un pēc novērošanas palaida mūs mājās. No tās reizes vecos
medikamentus vai nu rūpīgi noglabāju, vai tūlīt pat aizvedu uz aptieku,
kur tie būs drošībā un neviens nepaņems. Bieži esmu aizdomājusies par
to, ka cilvēki lieto no iepriekšējām slimošanas reizēm pāri palikušās
antibiotikas. Pirmkārt, ne jau vienmēr tas līdz, otrkārt, tas taču ir
bīstami.
Atsaucas pārdot vecas antibiotikas
Liene, māmiņa
Pirms
apmēram mēneša manai meitiņai ģimenes ārsts izrakstīja antibiotiku
suspensiju klepus ārstēšanai. Notika nelaime – pudelīte izkrita no rokām
uz cementa grīdas un sašķīda. Tā kā bija sestdiena un nekur jaunu
recepti dabūt nevarēju, ierakstīju sociālajos tīklos domubiedru grupā –
varbūt kāds var izlīdzēt līdz pirmdienai un kādam ir lieka neattaisīta
suspensijas pulvera pudelīte, jo mūsu gadījumā nedrīkstēja būt nekāds
zāļu lietošanas pārtraukums. Atsaucās daudzi, piedāvāja gan līdzīgas
antibiotikas, gan arī tieši tādas pašas. Viena māmiņa piedāvāja jau
gatavas sataisītas antibiotikas, turklāt ar pirms vairāk nekā pusgada
beigušos derīguma termiņu.
Galu galā pēc citu diskusijas dalībnieču
ieteikumiem un mierinājuma pacietāmies un gaidījām pirmdienu, lai
ģimenes ārsts izraksta jaunu recepti.
