Starpvalstu projekts “Zaļais dzelzceļš” tika uzsākts martā. No tajā
paveiktā visiem redzama ir skatu platforma netālu no Stāmerienas
stacijas.
Nākamgad stacijas ēkā tiks izveidots interaktīvs stends,
kurā ikvienam būs pieejama informācija gan par bānīti, gan par atpūtas
iespējām pagastā. “Zaļā dzelzceļa” līnijā “Ieriķi – Gulbene” Gulbenes
posmā darbi tiks uzsākti nākamgad.
“Novadā
vēl nav uzsākti darbi, lai veidotu jaunā tūrisma maršruta marķējumu,
norādes un infrastruktūru. Tiesa, “Latvijas dzelzceļš” attīra no krūmiem
bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu. Tie ir uzņēmuma kārtējie darbi, kas
nav saistīti ar projektu. Tomēr labi, ka šis posms būs jau atbrīvots no
krūmiem, jo tas tāpat būtu jādara. Projektā ir paredzēta tilta pār
Tirzu rekonstrukcija, kā arī tiks vērtēts, kurās vietās nepieciešams
sakārtot vai uzlabot “zaļo dzelzceļu”,” stāsta Gulbenes novada domes
projektu vadītāja V.Lāčkāja-Krūmiņa, kura ir šā projekta koordinatore
novadā.
Piedaloties Vidzemes Tūrisma asociācijas rīkotajā pieredzes
braucienā projekta partneriem, viņa iepazinās ar 125 kilometru garu
“zaļo ceļu”, kas izveidots no pilsētas Vennbahn Vācijā līdz Troisvirgas
pilsētiņai Luksemburgas pierobežā.
“Latvijā pagaidām nav iespēju gūt
pieredzi bijušā dzelzceļa atdzīvināšanai, tāpēc Vācijā vērojām, kādā
veidā veidota infrastruktūra: informācijas stendi, norādes, veloceļa
marķējums, atjaunoti tilti, izvietotas brīdinājuma zīmes, kur bijušais
dzelzceļš šķērso šoseju. Varēja redzēt, kā tiek izmantotas bijušās
dzelzceļa stacijas, piedāvājot pakalpojumus tūristiem. Vietējiem
uzņēmējiem rīkosim seminārus par to, kā attīstīt pakalpojumus, piemēram,
velonomu, ēdināšanu tūristiem “zaļā dzelzceļa” posmos,” norāda projektu
vadītāja.
Tiek domāts, kā ierobežot autobraucējus, kuri izmanto
bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu. V.Lāčkāja-Krūmiņa atzīst, ka
vajadzēs ņemt vērā – nereti bijušais dzelzceļš nodrošina vietējiem
iedzīvotājiem iespēju taisnāk nokļūt savās dzīvesvietās, tāpēc pavisam
ierobežot transporta kustību nevarēs.
“Arī citos “zaļā ceļa” posmos
pašvaldības domā rīkoties līdzīgi, bet tāda iespēja tiks pieļauta tikai
atsevišķos posmos,” viņa saka.
“Latvijas dzelzceļš”, kura īpašumā ir
bijušās dzelzceļa līnijas, atbalsta to izmantošanu, taču pašvaldībai ir
juridiski jāvienojas par ceļa zīmju uzstādīšanu.
SIA
“Gulbenes – Alūksnes bānītis” pārstāvis Andris Biedriņš atzīst, ka
šaursliežu dzelzceļš var būt starpposms “zaļajā ceļā”.
“Mēs esam pa vidu
starp diviem “zaļā dzelzceļa” posmiem, kurus paredzēts veidot šajā
reģionā. Tas nozīmē, ka varam būt saistošais posms projektā, kas vēršas
plašumā Latvijā un Dienvidigaunijā. Pagaidām ir tikai pirmās iestrādes,
idejas un mēģinājumi, kā kaut ko darīt šajā virzienā. Vēl nav
atbilstošas infrastruktūras “zaļā dzelzceļa” posmiem,” spriež
A.Biedriņš.
Viņš uzsver, ka bānītim ir savas priekšrocības, jo tas jau
ir atjaunots. Savukārt ar “zaļo dzelzceļu” cenšas saglabāt, izmantot un
atjaunot to, kas vēl ir palicis no bijušajām dzelzceļa līnijām.
“No
kultūras un vēstures pieminekļa saglabāšanas viedokļa daudzas lietas ir
jau zudušas. No dzelzceļa ir palicis tikai uzbērums, dažas stacijas,
tilti… Iecere, ka tā varētu kļūt laba infrastruktūra tūristiem – gan
velotūristiem, gan kājāmgājējiem, ir apsveicama. Tas ir kompromisa
risinājums, lai saglābtu to, kas vēl ir palicis,” uzsver A.Biedriņš.
Viņš
uzskata, ka Gulbenes bānīša depo varētu kļūt par vietu, kur tiktu
nodrošinātas naktsmītnes un pakalpojumi – velosipēdu apkope, remonts.
Šaursliežu dzelzceļa 33 kilometru garais posms nav liels attālums
riteņbraucējam, taču tajā velosipēdu var ielikt vilciena vagonā, lai
nelielais brauciens kļūtu par atpūtu un savdabīgu atrakciju. “Iespējams,
ka dzīvā dzelzceļa iekļaušana maršrutā radīs lielāku interesi par “zaļā
dzelzceļa” posmiem,” domā A.Biedriņš.
Projekts
“Zaļais dzelzceļš” paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras
sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, izveidojot apmēram 750 kilometru
garu velosipēdistu un kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa
bijušajām dzelzceļa līnijām. Maršruts būs apļveida, tā sākuma un beigu
posmi būs savienoti. Paredzēts arī izstrādāt tūrisma mājaslapu
“www.greenwey.eu”, kurā būs pamatinformācija par maršrutu, kartes,
saites uz partneru tūrisma informācijas centriem.
Projektā ir
iesaistīti 15 Latvijas un 8 Igaunijas dalībnieki, galvenokārt
pašvaldības. Maršrutu Vidzemes Tūrisma asociācija prezentēs nākamā gada
tūrisma izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā.
