Lai noteiktu zivju bojāejas iemeslu Dzirnavu dīķī, tika ņemti
ūdens paraugi, un
šobrīd ir saņemti arī analīžu rezultāti.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka jūnija beigās pēc negaisa
Dzirnavu dīķī peldēja beigtas zivis. Kopumā izņemto beigto
zivju kopējā masa bija 240 kilogrami. Laboratorijā tika veiktas
analīzes, lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslus.
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis
“Dzirkstelei” stāsta, ka paņemtās analīzes neparādīja
nekādu ķīmisko vielu vai ķīmisko savienojumu klātbūtni ūdenī,
kaut gan bijušas aizdomas, ka varbūt kāds kaut kur tuvumā
strādājis ar kaut kādām ķimikālijām. “Bija katastrofāli
zems skābekļa līmenis ūdenī. Tas nozīmē, ka bez jebkādiem
piemaisījumiem pie tik zema skābekļa līmeņa ūdenstilpē zivis
vienkārši nevar izdzīvot. Atsevišķām zivju sugām kritiskais
skābekļa procentuālais daudzums ir astoņi procenti, kad zivis jau
sāk mirt, bet analīžu rezultāti parādīja, ka skābeklis ir zem
pieciem un četriem procentiem. Tas nozīmē, ka zivis skābekļa
trūkuma dēļ gāja bojā, bet mums īsti nav saprotams, kas
izraisīja tik strauju un pēkšņu skābekļa līmeņa kritumu. Paši
arī neesam līdz galam mēģinājuši noskaidrot,” stāsta
A.Caunītis.
“Dzirkstele” sazinājās ar nodibinājuma “Vides risinājumu
institūts” vadošo pētnieku Matīsu Žagaru, kurš skaidro, ka
skābekļa badu zivīm izraisījis karstais laiks un sekls ūdens
līmenis. “Slāpšana karstā laikā vasarā nav nekas tāds
ārkārtējs un neprasts. Tā notiek arī citviet Latvijā. Šis
dīķis ir arī ļoti sliktā ekoloģiskā stāvoklī – daudz
organisko vielu, pastiprinās pūšanas process,” saka M.Žagars.
“Dzirkstele” jau rakstīja šeit
