Atvadoties no komandas biedra

Mēs, senioru sporta cienītāji, esam zaudējuši vienu no saviem cīņubiedriem – Ādolfu Mičuli. 88 gadu vecumā viņš ir iesoļojis mūžībā, atstādams par sevi sirsnīgas atmiņas. Tikai mazliet pietrūka līdz viņa 89. dzimšanas dienai, kura būtu 21.novembrī.

Mūsu pēdējā telefonsaruna bija par to, ka Ādolfs uz nedēļu dosies ārstēties slimnīcā. Norunājām sazvanīties. Viņš interesējās par “Gulbenes Buku” spēlēm. Būdams Gulbenē, tās apmeklēja. Mēs norunājām sazvanīties, satikties. Tomēr vairs nebija lemts.

Ar Ādolfu tā ciešāk bijām pazīstami pēdējos gados. Kopā startējām sporta veterānu sacensībās. Ādolfs bija vispusīgs vieglatlēts. Viņš ļoti priecājās par savām uzvarām, par to, ka ir aktīvs un ka balvā saņem medaļas. Ļoti lepojās ar to savu bērnu un mazbērnu priekšā.

Draudzīgs, optimisma pilns. Un savējais. Tāds bija mūsu Ādolfs. No viņa uzzināju, ka ir mācījies vienā klasē ar manu kādreizējo kolēģi Lizuma vidusskolā Mirdzu Kušķi. Ādolfs ir dzimis Baltinavā, bet tomēr – Gulbenes puika. No Ozolu ielas. Uzaudzis, skolojies Gulbenē. Kā vecākais brālis rūpējās par astoņus gadus jaunāko māsu Birutu, ņēma viņu līdzi uz puišu futbola mačiem. Pieaugdams Ādolfs agri sāka darba gaitas tirdzniecībā. Ieguva augstāko izglītību Viļņā kā tirdzniecības speciālists. Šajā jomā turpmāk arī tika strādājis vadošā darbā Limbažos un Alūksnē. Mūža rudeni viņš pavadīja Jelgavas pusē. Tā kā viņam piederēja nekustamais īpašums Gulbenes novadā, Ādolfs bieži bija šeit un arī startēja sacensībās Gulbenes novada sporta veterānu komandas sastāvā. Mūsu Ādolfiņš! Mums viņa pietrūks.

— Jāzeps Odumiņš Gulbenē