Inita Savicka
ŠONEDĒĻ REDAKCIJĀ ienāca sieviete, kura vērsa uzmanību uz to, ka ir problemātiski atrast sētniekus daudzdzīvokļu mājām Gulbenē. “Bišu ielā 8 maksā 100 eiro sētniekam un Līkajā ielā 10 samaksa ir 290 eiro, jo darba ir vairāk. Neviens par šādu naudu negrib strādāt. Atalgojums ir oficiāls caur “GES” (“Gulbenes Energo Serviss” – red.), bet intereses nav. Ko darīt? Ja kādu interesē šis darba piedāvājums, tad jāsazinās ar māju pilnvarotajām personām: Bišu ielā tas ir Guntis, Līkajā ielā – Ļena,” stāsta sieviete.
“Dzirkstele” sazinājās ar SIA “Gulbenes Energo Serviss”, kas informē, ka pārņemtās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kopības katra individuāli pieņem lēmumus un nosaka apkopēja – sētnieka atalgojumu. Atalgojumi mēdz būt dažādi. “Gulbenes Energo Serviss” skaidro, ka lielākoties apkopēji – sētnieki ir saimnieciskās darbības veicēji. Ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās regulāri mainās apkopējs – sētnieks, ir mājas, kur gadiem nemainās.
Vai vismaz visi zina ka sētniekam jābūt pašnodarbinātām
Ko Jūs dome domājat lai cilvèki strādā pa velti? Jūs saņemat mènesi 1000 – 1500 un uz augšu sēžot siltās telpās un pa 100eiro grbat lai tīra ko liks.Agràk Gulbene setniekiem deva dzivokli ja strādāja pa setniku.Par tadu naudu Jums neviens nestrādàs.
Problēma tajā kad,sētniekus samazināja actaja tikai oficiālos darbiniekus un ne tik daudz ir to darba roku 100nieki ir maz nez vai vispār viņi ir.Paši samazina visu un brīnās kad naw kas strādā.
Lai pilsētnieki paņem rokā slotu un pastrādā paši. Tad redzēs. Vācijā tā ir normāla parādība ka sētnieka apkopēja pienākumus veic mājas iedzīvotāji.
Lai daudzstāvu mājas cilvēki paši iznāk un sagrāb lapas pie savām mājām.Setniekam ļoti maza alga,lai kalpotu daudzstāvu mājām.
Par tiem 100e algu sētnieka, vēl jagrap lapas, jāliek karogs, jāmazgā kāpņutelpa, jātīra ziema sniegs, vēl nodokļu s,jāmaksā,
Lai sadala pa dienām uz katru dzīvokli un kopj paši. Kurš ies par tādu naudu strādāt? Iedzīvotāji jau ar tos sētniekus dancina. Ta tas nav labi,ta šitas nav labi. Bet paši pirkstu ap pirkstu nav gatavi apsist.
Ne nu var savakt lapas pie daudzstavu mājām ne,nu pilsetā.
Ne ar rokām ne ar tehniku.
Tik vien ir kā muldēt.
Tagad lapas vāc maisos nevis met traktorā ļoti ekanomiski.
Sieviete kura vērsa uzmanību,bet lūdzu… Laiku netērējot ar steigu pie darba!
no Alūksnes pieaiciniet…
Sētnieki dara zelta darbu … Sētnieks nav specializācija, sētnieks ir cilvēks, kas ir gatavs veikt fizisku darbu par atbilstošu samaksu.😎par kapeikām✌
normāla alga 100 eur. Es saņemu ap 80 dienā.
Nauda ko uzkrāj mājas remontiem aiziet sētniekiem,lai pūst mājas,neremontējas- ka tik lapas nogrābtas no 2 kokiem.
Senāk paši izgāja 1x rudenī/pavasarī un apdarija lietas,kāpnes paši var nomazgāt.
Katru dienu Gulbenē redzu saules brāļus, kuri klaiņo, dzerstās un saņem valsts pabalstus, kaut lielākā daļa no viņiem ir darba spējīgā vecumā. Kāpēc tos nevar vienreiz likt pie darba? Kaut kas mūsu valstī ar tiem likumiem nav kārtībā…
Saules brāļus varētu iesaistīt,arī tos kas ir no probācijas,tāpat tikai kaut kur bakstās.Saka,ka ļoti daudz jauniešu nestrādā-arī tos pie darba.
Kādas problēmas, maksājiet silvēkcienīgu algu un strādāt gribētāji būs!
Nu ja 260 uz papīra.-25% vid kas jamaksā valstij nodoklis uz rokas saņem195.un tas paliek cilvēkam uz rokām.ne viens jau negrib tos darbus veikt.un vēl klausīties,skatīties uz neapmierinātām sejām.justies vainīgam.Kā tad lai tie sētnieki apkopēji izdzīvo.bez papildus darbiem.
Maz maksā,tas tiesa.Tie kas strādā uz ielas-ir ko turēt!Taču,kas ir apkopēji un sētnieki pie mājas.Cik bieži jus redzat pie savas mājas.Parēķiniet cik dienas un cik stundas strādā un tad runājat par lielāku algu.
Lapas sakritušas-tāpēc brēka.Pavasarī un vasarā var tikai “atskriet paskatīties”.Bez tam,8 stundas neviens nestrādā.Un ja tā godīgi uz stundām un apjomu parēķina-tad tā alga ir pat ļoti adekvāta.
Kur ir redzamas vakances?
Lai šito nejēdzību novērstu, šajos darbos tiks norīkots Lato Lapsa! No pašas Rīgas brauks.
Kur ir redzamas šīs vakances? Kā cilvēki var zināt, kas ir Ļena, Ļuda, Ņina vai Guntis? Noteikti atrastos, kāds kam šie 290€ šķistu pieņemami un būtu priecīgi kaut vai par šo mazo – tik niecīgo naudas summu.
Bet, varbūt primitīvi būtu vieglāk pašiem mājas iedzīvotājiem uzkopt/sakopt savas kāpņu telpas, savu māju pagalmus? Nevis naudu šķiest un tērēt priekš “sētnieka” (tādi sētnieki/apkopēji – ka pat pienācīgi nespēj, veikt savus darba uzdevumus! Vienīgā lieta, ir sakasītas lapas; un nopļauta zālē vasarā!)
Ar nopļautu zāli un sakasītām kapām vien nebeidzas sētnieka darbs. Ziemā sniegs jātīra no agra rīta un jebkurā laikā,ja piesnidzis. Bruģa un puķu dobju ravēšana , atkritumu savākšana,dzīvžoga apgriešana. Nav jau tā, kad gribu nāku un darbu ko gribu.
…..Bet, varbūt primitīvi būtu vieglāk pašiem mājas iedzīvotājiem uzkopt/sakopt savas kāpņu telpas, savu māju pagalmus?… Ir mājas kurās iespēju robežās paši iedzīvotāji kopj, bet ir kaimiņi kuri principā to nedara un netaisās darīt, pašlepnums neatļauj. Visiem nav vienāda domāšana.
Lai paši tīra pie savām mājām,tad arī nevajadzētu setniekus.Algas mazas.Pieraduši kad visu izdara sētnieki,tas atiecas par daudzstāvu mājām.
Lai paši tīra pie savām mājām…(L)…kā tu piespiedīsi kādam to darīt, negrib un nedara..ja nevar paši tad dara sētnieks un par to tiek maksāts. Ir principā kuri neies un netīrīs, vēl izmētās benārus pa logu arā, citi ir pārāk lepni un nav raduši savākt aiz sevis un citiem…ir arī kuri tīra un kārto visu vietā…Tāpēc ir mājas vecākais un iedzīvotāju balsošana. Kopīpašums ir viens liels kolhozs kurā mēs dzīvojam, ja nav sakarīga saimnieka tad māja arī ir šāda un tāda..