12.martā mēs, Gulbenes novada sporta veterāni, kuplā pulkā devāmies uz Valmieru, uz Jāņa Daliņa stadiona vieglatlētikas manēžu. Iespēju tur nokļūt, lai piedalītos Latvijas Sporta veterānu – senioru savienības pašvaldību 59. sporta spēļu finālsacensībās vieglatlētikā telpās, mums nodrošināja Gulbenes novada Sporta pārvalde. Man šīs sacensības bija kā svētki! Esmu patiešām sajūsmā par Valmieras vieglatlētikas manēžu! Tās skrejceļi (pa apli) ir 200 metrus gari. Nacionālajā vieglatlētikas manēžā Rīgā skrejceļu garums ir 160,4 metri (pa apli), Daugavpilī vieglatlētikas manēžā – 123 metri, Kuldīgā – 200 metri, Līvānos – 125 metri, Liepājā – 200 metri, Ventspilī – 150 metri. Vieglatlētikas manēža ir arī Talsos.
Runājot par Valmieras vieglatlētikas manēžu, ir tiešām prieks, ka tur bērniem un jauniešiem ir tik lieliskas iespējas attīstīties. Neviļus atceros savu kā sporta skolotāja darbošanos Lizumā pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados. Kā mums būtu noderējusi tāda vieglatlētikas manēža! Taču tolaik iekštelpās ziemas apstākļos bērnu un jauniešu sportošana varēja notikt tikai “pa būceņiem”. Tikai ar neatlaidīgu darbu vasaras periodā izdevās skolēnus sagatavot atzīstamā līmenī skriešanas un mešanas disciplīnās.
Esmu iepazinies ar ideju par vieglatlētikas manēžas izveidi Gulbenē. Saprotu, ka nav vērts veidot par 200 metriem īsāku skrejceļu apli. Manēža – tas ir grandiozs projekts. Taču domāju – paliks tikai uz papīra. Kāpēc? Pirmkārt, dzīvojam ekonomiskās krīzes un inflācijas situācijā. Otrkārt, iedzīvotāju skaits Gulbenē un novadā turpina sarukt. Un ja nu vieglatlētikas manēža top arī Alūksnē, Madonā? Esmu sava Gulbenes novada patriots. Priecājos, ka mums dienaskārtībā ir savas vieglatlētikas manēžas projekts. Lai mums izdodas!
– Jāzeps Odumiņš