Es mājā Gulbenē, Raiņa ielā 44, dzīvoju no 1971.gada. Bija laiks, kad mājas apkure tika nodrošināta ar šķidro kurināmo, vēlāk – ar malku. Pēc tam bija elektriskais katls. Tas kļuva par dārgu. Uzstādīja kokskaidu granulu katlu. Šo pēdējo lokālo apkures katlu no SIA “Vidzemes enerģija” (tagad SIA “Bioeninvest” – red.) mēs, mājas dzīvokļu īpašnieki, nopirkām cerībā, ka mazināsies siltuma izmaksas. Negribējām arī pavisam palikt bez apkures. Ar apkuri nodarbojas apsaimniekotājfirma – SIA “Gulbenes Energo Serviss”. Tagad mums saka, ka mūsu lokālais apkures katls ir jau vecs, lūst. Kur ir izeja? Vai kurināt pašiem? Mēs, mājas iedzīvotāji, esam tam par vecu. Vairumam no mums ir 70-80 gadu. Kā mums izvilkt ziemu? Visiem taču zināms, kādas ir mūsu pensijas!
Mēs gribētu, lai māja tiktu pieslēgta SIA “Konto” apkurei. Kādreiz, līdz administratīvi teritoriālajai reformai, tas arī bija plānots, bet neīstenojās. Laikam arī neīstenosies, jo pašvaldība neizrāda iniciatīvu.
Iedomājieties, ka no kopumā 18 dzīvokļiem divos dzīvokļos parādnieki ar tiesas lēmumu izlikti. Savukārt viens pašvaldības dzīvoklis stāv tukšs, jo tur nav ne vannas, ne virtuves. Vēl vienā dzīvoklī saimnieks ir miris, un radinieki savā starpā nevar vienoties par šo īpašumu. Pastāvīgi tur neviens nedzīvo, bet logi stāv vaļā dienu un nakti. Tas arī veicina siltuma aizplūšanu no mājas. Viens mājas iemītnieks, kuram bija pāri 90 gadu, tagad ir pansionātā. Viens tikpat vecs mūsu mājā ir miris – dzīvoklis norakstīts viņa dēlam, kurš nedzīvo Latvijā un šobrīd netiek uz šejieni. Tā ka ir skaidrs – mājā daudzi dzīvokļi ir bez iemītniekiem.
Ko darīt mums pārējiem, šeit dzīvot palikušajiem vecuma pensionāriem? Kāpēc pašvaldība nevar mums palīdzēt, parūpēties par mums?
Par apkuri mūsu mājā divistabu dzīvokļa iemītniekiem ir mēnesī jāmaksā vairāk nekā 270 eiro. Apkures cena ir 158 eiro par megavatstundu siltuma bez PVN. Valsts atbalsta sakarā ar granulu sadārdzināšanos nav. Novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis sola – valsts atbalsts būs. Kad būs? Bet vēl ir maksa par ūdeni, par kanalizāciju, par elektrību, par atkritumu apsaimniekošanu. Esam savā laikā zvanījuši uz “Bez tabu”, brauca pie mums “Vidzemes televīzija”, bet labuma nav. Atliek vēl ziņot KNAB. Reizēm liekas – labāk būtu uzspridzināt mūsu dzīvojamo māju, jo tāpat nav nekādu cerību, ka dzīve te kļūs mūsu vecuma pensijām atbilstoša.
– Viktora teikto pierakstījusi Diāna Odumiņa