“Dzirksteles” redakcijai piezvanīja sieviete, kura redakcijai savu vārdu nosauca, taču lūdza to neizpaust. Viņa pastāstīja par savu pieredzi:
“Šonedēļ saskāros ar situāciju, kad medicīniskā palīdzība bija vajadzīga manam pusaudža vecuma bērnam. Naktī,19.jūlijā, bērns sūdzējās par stiprām sāpēm vēderā. Bija arī vemšana. Aizvedu uz traumpunktu Gulbenes slimnīcā. Tur bērnu iztaustīja, iešļircināja zāles un palaida mājās. Rosināja doties pie ģimenes ārsta. Bērns izgulējās un pamostoties jutās vēl sliktāk. 19.jūlijā pulksten 14.20 zvanīju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD). Uz mūsu dzīvesvietu Gulbenē, O.Kalpaka ielā, atbrauca vietējā NMPD brigāde. Biju patīkami pārsteigta par šīs brigādes darbinieku laipno, iejūtīgo un kompetento attieksmi. Sazinājās ar kolēģiem un vienojās par to, ka bērnu vedīs uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, nevis uz Balviem. Valmierā tika veikta operācija. Izrādījās, ka bērnam bija aklās zarnas sastrutojums. Viss ir beidzies labi. Esmu ļoti pateicīga NMPD Gulbenes brigādei, Valmieras mediķiem! Paldies Gulbenes NMPD darbiniecei arī par to, ka viņa vēlāk atzvanīja un apjautājās, kā manam bērnam ir ar veselību. Liels paldies!”
– Diāna Odumiņa
