Diāna Odumiņa
Biju iegājusi Gulbenes novada pašvaldības administrācijas ēkā. Ak, cik tur ir kabinetu, cik darbinieku!
Gribēju satikt Andi Caunīti. Nevarēju, jo viņam – sanāksme. Visi tur ieņem amatus, visiem ir lielas algas. Gribēju pasūdzēties, bet pie kā lai eju?
Pagastos pārvalžu vadītāji ir tie, kuri prezentē vietējo varu, uzklausa cilvēkus, uzstājas pasākumos. Viņi ir jūtami un redzami. To saprotu no “Dzirkstelē” lasītā. Bet mums pilsētas pārvaldes vadītāju Gintu Āboliņu es personīgi neredzu ne kā saimnieku, ne kā Gulbenes galvu.
Kad eju no savas dzīvesvietas uz centru, novēroju visus greizumus, kas parādās ietvēs un ielās līdz ar ziemas atkāpšanos. Atkal nošausminos par kāpnēm un taku aiz sporta skolas. Cilvēki taču tur iet, lai nonāktu Ozolu ielā un dotos uz staciju! Skolas ielā bruģī saskaitīju divus caurumus samērā netālu vienu no otra. Es un citi gājēji tos redzam. Bet vai redz pilsētas pārvaldē? Vai redz novada pašvaldībā, kur darbinieki tikai sēž un sēž?
Eju gar bibliotēku un skatos uz to akmens grāmatplauktu ar akmens grāmatām. Lai man piedod tēlnieks Ivars Drulle, bet būtu nu labāk tos akmens gabalus pilsēta izmantojusi, lai savestu kārtībā kāpnītes blakus sporta skolai. Kas nu tās akmens grāmatas redz vai lasa, kas vispār šodien lasa īstās grāmatas?! Visi tikai viedtālruņos un internetā skatās…
Eju pa Ābeļu ielu. Īsi pirms tiesu nama pārrakta ietve, dubļi, iežogojums… Kur palikt? Šī vieta ir netālu no novada pašvaldības administrācijas nama. Vai tiešām tur sēdošie neredz izrakņāto ietvi, vai nevar panākt, lai to sakārto?! Gados vecāks gājējs Gulbenē var paklupt ik uz soļa. Turklāt vēl tad, ja ne tikai sirds ir slima un spēks iet mazumā, bet arī acis vairs lāgā nerāda.
Kur man doties? Protams, uz aptieku, pie ārstiem. Tagad jau daudziem ir privātprakse. Vienu tādu ārstu sazvanu ar grūtībām, jo zvanīt viņam ļauts tikai noteiktās trīs nedēļas dienās. Un tikai noteiktā laikā – no pulksten 15.00 līdz 17.00. Sazvanu, interesējos par iespēju saņemt konsultāciju. Man saka – varēšot mani pieņemt maijā. Tik gara rinda?! Saku viņam – vai nodzīvošu tik ilgi bez ārsta atbalsta? Saku dakterim, ka varbūt vajag pieņemt pacientus ne tikai dažas dienas nedēļā, bet biežāk. Pretī saņemu atbildi, ka ārsts var darīt, kā grib. Un sarunu viņš pārtrauc. Ir gan laiki pienākuši. Vai tad profesija/amats neuzliek pienākumu/vajadzību darīt labu līdzcilvēkiem, būt iejūtīgam, paiet pretim?
– Gulbenietes Gaidas Limmanes sacīto pierakstījusi Diāna Odumiņa
Āboliņam var pazvanīt, izstāstīt problēmu, papļāpāt, bet rezultāts būs 0 ! Diemžēl tāda ir realitāte mūsu pilsētā.
Pilnmēness jau garām, bet trakie vēl joprojām rosās….
Man tāds jautājums saka ka visi sūdi peld uz jūru bet kā ar ar Gulbenes domi kas viņus te pietur ?
Ejot no veikala Rimi,gar afišu dēli, uz Blaumaņa ielas gājēju ietvi,atkusnī ir milzīga dubļu peļķe gadiem! Cilvēki brien pa malām,izskatās briesmīgi!
Nu tu gan esi smagi bremzēts! Jau sen pagāja arī jauns ne tikai pilns.
Salīdzinot ar Rīgu, Gulbene vēl ir ohoho! civilizācija! Bet deputātiem par ļaunu nenāktu kādreiz kājām pastaigāt, lai redzētu reālo situāciju. Un dažs veikals tālāk par savām durvīm neredz, lai gan, cik tur tā darba, slidenā laikā uzmest sauju smilšu durvju priekšā. Nobrauktuves ratiņiem, protams, taisījuši tie, kuri skolā tālāk par 5.klasi netika, nesaprot, ka pēc fizikas likumiem, tādā iedobē sastāsies ūdens, bet piesalstot būs ledus. Un traumas. Bet ko nu tur daudz, galvenais, lai domē silti, jauki, kafija smaržo.
Nākotnes Tops tā noplucis,ka no rīta pieejot pie loga,sabojājas garastāvoklis un kafija vairs negaršo tik labi!:(
Jā, bēdīgs paskats.
tas viss ir ļoti normāla situācija Gulbenes sādžai, gan drīzi nāks jauni projekti, vecie aizmirsies….
Vai. Pažēlojiet ne. Ja lieta nopietna tad var saunāt citu ārstu kas pieņem ja nav savs uz vietas. Kaut vai uz blakus rajonu aizbraukt var ja nopietns kaut kas. Un uz ietves ar. Vai tad cilvēkam pašam nav jāskatās kur iet? Vai priekš viņas vēl paklājs jānoklāj lai ar čībām var iet no mājām? Un ja lietus lietussargs viņai jānes? Vai tiešām domā ka Caunītim nav cita ko darīt kā pļāpāt ar visiem pēc kārtas. Varbūt ar kūciņām un kafiju vēl lai pacienā un izmaksā viņai tāpat?
Un kas par vainu ir akmens grāmatām pie bibliotēkas
? Tas ir vienkārši piemineklis grāmatām. Ir centušies cilvēki. Pat to neredz! Grāmatas nav lasījusi izskatās. Varbūt tad pakur uguntiņu strūklaku ar nevajdzēja viņasprāt? Vai tik raksta autorei nav bijusi darīšana ar mežoni.
Nu,šī kundze vienmēr raksta un sūdzas par visu un visiem.Ja cilvēkam vecumdienās nav citas nodarbes,tad vismaz šāda.
Ja domē strādātu tādi cilvēki, kā šī kundze, tad pilsēta būtu sakopta, tīra un cilvēkiem nevajadzētu sūdzēties par nekārtībām. Galu galā par to taču arī kāds algu saņem.