Arī šoruden cilvēki ar satraukumu vēro stārķu gaitas un ziņo par tiem, kuri nav devušies ierastajā ceļā uz siltajām zemēm.
“Dzirkstele” saņēma ziņu no kādas gulbenietes, ka viens stārķis dzīvojas pilsētā muižas parkā, otrs – piepilsētā, Beļavas pagastā. Viņa raizējas, jo nāk ziema.
Jāizvēlas starp diviem variantiem
“Dzirkstele” sazinājās ar ornitologu Elviju Kantānu, kurš atzīst, ka katru rudeni “stārķu jautājums” ir ikgadējs jautājums. Viņš stāsta, ka tiem stārķiem, kas vēl tagad uzturas Latvijā, visticamāk, ir kāda vaina, un viņi nekur vairs neaizlidos. Ja arī kaut kur pa ziemu ievietos un viņi pārziemos, un nākamajā gadā viņus palaidīs savvaļā, arī tā ir ļoti liela iespēja, ka aiznākamajā gadā šie putni nekur neaizlidos.
“Vasarā, kad būs barība, stārķis spēs izdzīvot, bet, nākot ziemai, putns atkal būs jāizmitina. Cilvēkiem ir jāsaprot – pamatā visi izglābtie stārķi vairs nav nekādi migranti un nekad vairs neaizlidos uz siltajām zemēm. Stārķis kļūst kā mājputns, tiklīdz mēs viņam palīdzam. Tas cilvēkiem ir jāņem vērā! Tiklīdz kāds stārķi paņem pie sevis izmitināt, tad jārēķinās, ka tas būs uz visu stārķa mūžu. Ja ir sākts palīdzēt, tad būs visu laiku jāpalīdz. Kūtī kopā ar vistām stārķi nevajadzētu izmitināt, jo stārķis daļēji ir gaļēdājs. Jārēķinās, ka mazāku vistu viņš var nosist vai pat apēst. Stārķis būtu jātur atsevišķi. Dabā stārķis pārtiek arī no griezēm un maziem zaķēniem. Ja es pats izmitinātu balto stārķi, es to turētu atsevišķā aplociņā vai telpā, bet neliktu kopā ar citiem putniem arī tāpēc, lai kūtī neienestu kādu slimību. Otrkārt, ir organizācija “Drauga spārns”, kas Latvijā ir diezgan labi pazīstama un cenšas palīdzēt šādiem putniem. Protams, ja šo putnu aizgādā pie viņiem, tad nav simtprocentīgas garantijas, ka šis putns nākamajā gadā, atgriežoties dabā, spēs aizlidot uz dienvidiem. Viņš kļūs par mājputnu, tikai starpība tā, ka viņš kļūs par mājputnu kaut kur Kurzemē, nevis pie kāda cilvēka Gulbenē. Cilvēki domā, ka, pa ziemu palīdzot stārķim, pēc tam tas atgriežas dabā un dzīvo savu dzīvi, bet tā īsti nenotiek. Slims putns ir slims putns. Viņu tikai kādos retos gadījumos var atgriezt dabā,” skaidro ornitologs.
Viņš arī stāsta, ka “Drauga spārns” pats pakaļ putniem nebrauc. “Ja cilvēks var putnu noķert un aizgādāt uz “Drauga spārnu”, tad viņi palīdz. Bieži esmu redzējis, ka cilvēki “Facebook.com” liek informāciju, un tad tie, kas var un grib, sarosās un kopējiem spēkiem nogādā putnu “Drauga spārnā”. Jārēķinās ar to, ja cilvēks pats noķer putnu, tad pašam arī jādomā, kā aizgādāt. Vēl viens variants ir “dabas variants” – atstāt, kā ir. Dabiskā atlase. Cilvēkam jāizvēlas starp diviem variantiem – putnu noķert un nogādāt “Drauga spārnā” vai atstāt dabai savu daļu. Lai arī par kādu variantu cilvēks nosvērtos, abi ir pareizi,” saka E.Kantāns.
Var ar knābi iesist sejā
E.Kantāns atgādina, lai cik mums stārķis liktos jauks un svēts putns, viņš tomēr ir arī bīstams. Tam, kurš šo putnu izmitina vai plāno izmitināt pie sevis, jārēķinās, ka stārķis, prasot barību, var ar knābi iesist sejā. Ja trāpa, pastāv iespēja, ka paliks rēta. Viņš uzsver, ka glābšanas darbi ir stingri jāizvērtē, lai neapdraudētu sevi un apkārtējos.
“Stārķis, ja paliek dusmīgs vai kaut kas viņam nepatīk, var savainot cilvēku. Ja kādam šķiet mazsvarīga paša veselība, tad jāpadomā vismaz par saviem bērniem un mazbērniem, kuri varētu doties apskatīt stārķi. Jābūt ļoti uzmanīgiem. Reizēm vecāki vai vecvecāki, labas sirds vadīti, grib palīdzēt stārķim, bet tas var kādam bērnam dārgi maksāt – pat ar sakropļotu seju. Tāpēc stingri jāizvērtē visi apstākļi! Lai nav tā, ka gribam visus izglābt, bet rezultātā paši ciešam. Esam uzmanīgi ar savvaļas dzīvniekiem un putniem, kurus vēlamies izmitināt pie sevis!” saka E.Kantāns.
