Dzirkstele.lv
Izstāstīt man zināmo rosināja Lauras Vītolas raksts “Gulbenes Novada Ziņās” “Pa hernhūtiešu pēdām jeb “Spalvu” saiešanas nama vēsturi pētot”. Autore raksta par saiešanas namu Beļavas pagastā, piemin, ka nami apzināti Lizuma un Druvienas pagastā.
Izsmeļošu, plašu informāciju par saiešanas namiem mūsu novadā sniedz šodien maz pazīstama grāmata, unikāls bibliogrāfisks retums, 1878.gadā Rīgā, Jēkabsona drukātavā iespiestā Kaudzītes Matīsa grāmata ar ļoti garu nosaukumu – “Brāļu draudzes Vidzemē. Ziņas par brāļu draudzes izcelšanos un izplatīšanos vispār, bet īpaši starp Vidzemes latviešiem un saiešanu ēkām ikkatrā draudzē”.
Autors uzsver, ka grāmata izdota ar draugu palīdzību un citē brāļu draudzes dziesmu:
“Tikām vien šī draudze stāvēs, Kamēr Dieva darbus tā Savā vidū neaizkavēs.” Mūsdienās par šo tēmu rakstījis vēsturnieks Gvido Straube grāmatā “Latvijas brāļu draudzes diārijs”. Grāmatā minēta Skuju saiešana Litenes “Skujiniekos”.
Matīss Kaudzīte raksta: “Gulbenes draudzē ir 3 saiešanas:
1.Skujiniekos (citur – Skujas) Litenes valstī (ap 1840.gadu).
2. Elstēs Jaun-Gulbenes valstī pie tā lielceļa, kas iet no Jaun-Gulbenes uz Vec-Gulbeni 8 verstis no pēdējās. Šī ir tā vecākā saiešana šajā draudzē.
3. Spalvās Vec-Gulbenes valstī pie tā lielceļa, kas iet no Augulienas uz Beļavu. Šo saiešnu var gandrīz pieskaitīt pie Lejasdraudzes, jo tās valsts gals jeb pagasts baznīcas grāmatās tika piedalīts. Šī ir jaunākā par citām, celta ap 1863. gadu – branga, labi apkopta ēka, līdzenā, bērziem pušķotā vietā.
Šīs draudzes saiešanas nekad nav no baznīcas puses nedz apspiestas. Viņām nav gadījies piedzīvot īpašus gadījumus, bet augļus arī viņas ir nesušas savā laikā tiklības un Dieva bijības ziņā un nes tos vēl joprojām visā klusībā.”
Pieminēts saiešanas nams Tirzas “Sviķos”. Uzmanību pievērš Maijas Puriņas rakstītais. Viņas dzimta nāk no “Vecurijiem” Litenes “Cemeros”. “Vecāmāte, vēl meitene būdama, skrējusi lielajiem līdz uz Āpsalu mežu, kur mežā vēl bijis saglabājies lūgšanu namiņš.”
Hernhūtisms ar lūgšanu namiņiem – mūsi tautas garīgās dzīves neatņemama daļa. Var priecāties, ka cilvēki par to interesējas.
— Jānis Zvaigzne Litenē
