Dzirkstele.lv
Pagājušā gada beigās satraukumu sabiedrībā radīja avārija daudzdzīvokļu mājā Bolderājā, kur atdalījās un bēniņu stāvā iekrita jumta panelis. Notikušais daudziem ne tikai raisīja satraukumu, bet arī lika aizdomāties, vai kaut kas līdzīgs nevar atgadīties viņu dzīvesvietās.
Diemžēl optimismam nav pamata. “Rīgas namu pārvaldnieks” veic tā dēvētā lietuviešu projekta paneļu māju ārkārtas apsekošanu un jau ir konstatējis, ka no pirmajām 100 pārbaudītajām ēkām astoņas ir avārijas situācijā un tajās jāveic paneļu nostiprināšana. Tikko saņemtās ziņas no Daugavpils liecina, ka situācija ārpus Rīgas nav labāka – tur no decembrī pārbaudītajām gandrīz 190 daudzdzīvokļu ēkām jumtu stāvoklis ir neapmierinošs 79 mājās.
Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds ir novecojis, daudzas mājas gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan citās apdzīvotās vietās ir avārijas stāvoklī. Vēl vairāk ir ēku, kas pagaidām nav vēl avārijas stāvoklī, taču tajās dzīvojošie lieliski zina, kas un kur nav kārtībā.
Atbildība par māju stāvokli ir īpašnieku ziņā. Daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu īpašnieki parasti labi saprot, ka nepieciešami ieguldījumi, taču remontu fonds nav uzkrāts, cilvēki nevar vienoties par veicamajiem darbiem un līdzekļu ieguldījumu un turpina paļauties uz likteņa labvēlību, turot īkšķus, lai krītoši paneļi viņus neskar. Ja arī nama jumts ir sliktā stāvoklī, tad lietus ūdens līdz pirmajos stāvos dzīvojošajiem pagaidām netiek. Taču ēka pamazām iet bojā, īpašums zaudē vērtību.
Tikmēr tiem, kas izvēlas rīkoties, ir iespējas saņemt finansējumu un atbalstu daudzdzīvokļu māju remontam un renovācijai. Finanšu institūcijā ALTUM ir pieejams finansējums divās programmās. Var saņemt aizdevumu daudzdzīvokļu māju remontiem un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas darbiem – uz termiņu līdz 20 gadiem, aizdevuma apjoms ir no 10 līdz 400 tūkstošiem EUR.
Cits variants – 2022. gada decembrī ir sākusies pieteikumu pieņemšana jaunajā Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei, kas ir laba iespēja ēku atjaunot kompleksi. Šī programma segs līdz pat 49% no kopējām energoefektivitātes projekta izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa. Atbalsts jeb kapitāla atlaide tiks izmaksāta pēc tam, kad būs pabeigta energoefektivitātes paaugstināšanas projekta realizācija daudzdzīvokļu mājā.
Protams, pastāv arī iespēja izmantot abus finansējuma avotus – gan daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu, gan aizdevumu remontam.
Iedzīvotāju rīcībai ir daudz labu piemēru. 2019. gadā Salaspilī, Daugavas ielā 2, izmantojot iepriekšējās energoefektivitātes programmas finansējumu, tika pabeigts 1971. gadā celtas 120 dzīvokļu mājas remonts. Ēka pirms remonta atradās kritiskā tehniskā stāvoklī, tās fasādē bija plaisas, kas turpināja paplašināties. Remonta laikā māja ar metāla konstrukcijām burtiski tika savilkta kopā. Tika gan uzlabota energoefektivitāte, gan renovēta pati ēka, nostiprinot mājas pilastrus un to pamatus, nosiltinot ārsienas, kā arī jumta un pagraba pārsegumu. Mājā nomainīja logus, kāpņu telpu stikla blokus un ieejas durvis. Renovācijas procesā regulēja un balansēja apkures sistēmas, kā arī atjaunoja novecojušo maģistrālo apkures cauruļvadu siltumizolāciju, uzlaboja ventilācijas sistēmu un dzīvokļos uzstādīja rekuperācijas iekārtas. Kopumā tika ieguldīti 1,7 miljoni EUR, no kuriem 722 000 EUR bija ALTUM grants no ES fondu resursiem.
Rezultātā ēka ir atjaunota, derīga dzīvošanai, bet iedzīvotāji ietaupa līdz 50% no kopējā mājas siltumenerģijas patēriņa.
Ir arī citi piemēri tam, kā cilvēki domā par savu īpašumu stāvokli un spēj vienoties par tā uzlabošanu. Maskavas ielā Rīgā ir koka ēka, kuras stāvoklis prasīja nekavējoties veikt remontu, jo pretējā gadījumā mājai draudēja grausta statuss un dzīvokļu īpašnieki tajā vairs nevarētu uzturēties. To saprata arī iedzīvotāji, un 94 procenti dzīvokļu īpašnieku nobalsoja par pieteikumu ALTUM energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmā. Pieteikums ir atbalstīts, un drīzumā sāksies ēkas ārsienu fasādes un gala sienu, kā arī cokola daļas siltināšana, karstā ūdens un ventilācijas sistēmu pārbūve, ūdens un kanalizācijas sistēmu atjaunošana, kā arī logu nomaiņa.
Ņemot vērā ēkas atrašanās vietu un attīstības potenciālu, prognozējams, ka nekustamā īpašuma vērtības pieaugums pēc renovācijas pārsniegs ieguldījumus. Taču galvenais ieguvums būs visai jūtams maksājumu par apkuri samazinājums.
Es aicinu dzīvokļu īpašniekus būt aktīviem, iepazīties ar informāciju par iespējamo valsts un Eiropas Savienības atbalstu un, pats galvenais, izmantot to savu dzīves apstākļu sakārtošanai un uzlabošanai. Optimismu vieš fakts, ka daudzi iedzīvotāji vairs nepaļaujas tikai uz likteņa labvēlību, bet rīkojas un izmanto piedāvātās iespējas. Jau īstenotie projekti apliecina, ka tā ar mazākiem iedzīvotāju pašu maksājumiem tiek samazināti rēķini par siltumu un karsto ūdeni, uzlaboti dzīves apstākļi un, protams, novērsta Bolderājas gadījumam līdzīgas situācijas atkārtošanās.
–Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja
