Diāna Odumiņa
9.februārī ceturtdienas tirdziņā Gulbenē kāda apmeklētāja novērojusi, viņasprāt, divdomīgu vai kuriozu, kā saka pati, situāciju.
Viņa stāsta: “Tur vīrietis dalīja cilvēkiem lapiņas, uz kurām vienā pusē bija rakstīts, ka pārdod cūkgaļu, norādītas arī cenas. Bet otrā pusē lapiņai aicināts: “Ziedosim bērniem!” Un bija arī kastīte, kurā iemest ziedojumus. Bet mēs jau nezinām, kam mēs to naudu ziedotu. Vai tā ir atļauts vākt ziedojumus?”
“Dzirkstele” komentēt šo jautājumu lūdza juristu Aivaru Circenu. Viņš teica: “Ziedot vai ne – tā ir katra paša izvēle. Ziedojumus var vākt jebkurš. Un tas arī notiek gan tiešajā saskarsmē, gan internetā. Ja kaimiņš pieklauvē un lūdz uzdāvināt divus eiro alum, arī tā ir ziedojuma lūgšana. Ja tirgū kāds aicina ziedot bērniem, informācija nav jāpārbauda. Varbūt viņš vāc ziedojumu saviem paša bērniem – tātad melots nav. Tici vai netici, gribi vai negribi, ziedot – tā ir katra cilvēka personīgā lieta.”
JĀPĀRBAUDA apsolūti visi vācēji,cik ziedots,kam izlietots,par visiem jābūt pieejamām atskaitēm,pretējā gadījumā sanāk,ka BERAM KĀ CAURĀ MAISĀ, kā maz tā maz❗❗❗🤣🤣🤣
Tad kad tu ziedo,tu jau apzinies,ka desmito daļu noliec kaut kam….ka Bībelē teikts….. Negodīgus cilvēkus jau sodīt būs Dieva ziņā.
Tiem, kuri piesavinās jebkurus ziedojumus, nokaltīs rokas!