“2009.gadā atgriezos no ieslodzījuma mājās Beļavas pagastā. Tā kā man tur pieder dzīvoklis, citu dzīvojamo platību pašvaldībai nevajadzēja man ierādīt. Bet faktiski man piederošais dzīvoklis izrādījās aizņemts. It kā pagasta priekšnieks tur ielaidis dzīvot citu personu. Dzīvoklī, kuru biju privatizējis, bet nebiju tikai ierakstījis zemesgrāmatā. Izdarīšu to. Esmu interesējies pašvaldībā, tur dokumentos parādās, ka esmu dzīvokļa īpašnieks. Pagasta pārvaldē par to nekā nezina. Interesējos Augstākajā tiesā par šo savu situāciju. Tur man ieteica aizstāvēt savas tiesības, ko arī vēlos darīt. Protams, es nedzīvoju zem klajas debess, man ir, kur apmesties. Tomēr uzskatu, ka manas tiesības ir aizskartas,” “Dzirkstelei” stāsta novada iedzīvotājs, kurš vēlējās būt anonīms.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš “Dzirkstelei” skaidro: “Ja cilvēks uzskata, ka tas ir viņa dzīvoklis, viņam ir tas jāpierāda. Pēc nostāstiem zinu, ka tas viss tā veidojies pēc kolhoza likvidēšanas. Runa ir par pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumu. Šis cilvēks nav vienīgais, kurš par pajām kaut ko ir privatizējis, bet zemesgrāmatā ierakstījis nav. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tā ir tā saucamā nepabeigtā privatizācija. Kā tur ir īstenībā, to tikai viņš zina. Man viņš nav parādījis nevienu dokumentu. It kā par naudu pircis dzīvokli. Īsti neesmu lietas kursā. Bet kaut kāda saistība ar to dzīvokli šim cilvēkam tomēr ir bijusi. Arī kādreizējie kolhoznieki tā saka. Ja ir privatizējis dzīvokli, ir jāmēģina dokumentus meklēt arhīvos. Par to cilvēku, kurš tagad mitinās tajā dzīvoklī, arī ir interesanti. Tajā mājā mums vispār nav pašvaldības dzīvokļu.”
Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka: “Es te vairs nepieminētu jēdzienu “privatizācija”. Es šādas situācijas saucu par nesakārtotām īpašuma tiesībām. Ir gadījumi, kad privatizē dzīvokļus, bet saimniecības ēkas paliek gaisā karājoties vai zemes domājamā daļa (zem ēkas – red.) nav pieskaitīta klāt. Vēl tagad šad tas domē pieņemam kādu lēmumu šajā sakarā. Tāpat gadās kļūdas, neizdarības. Ir dzirdēts par gadījumiem, kad darījums noticis, cilvēks ir maksājumu veicis, ir slēdzis līgumu par sertifikātu pārskaitīšanu, bet tālāk nekas nav darīts. Tā notiek dažādu iemeslu dēļ. Darījums paliek pusceļā. Šādas situācijas kļuva redzamas, kad iedzīvotājiem radās iespēja pieteikties uz energoresursu kompensāciju. Tik daudz kas juridiski nav līdz galam sakārtots! Un tie īleni izduras vai izpeld ārā. Nesakārtotu īpašumu jautājumu gan novadā, gan Latvijā ir daudz. Tie ir arī pirkuma-pārdevuma līgumi, kas gadiem ilgi nav koroborēti (ierakstīti zemesgrāmatā – red.). Piemēram, ir viens gadījums, kad pašvaldība ir pārdevusi zemes īpašumu, par to ir samaksāts, taču jaunais īpašnieks to nav ierakstījis zemesgrāmatā. Tajā pašā laikā pašvaldībai tiek pārmests – pašvaldība savu zemi nekopjot. Bet tā ir pārdota!”
Nu nevajag tagad taisnoties, ka nav parādīts dokuments par piederību. Pat mantots privātīpašums tika mēģināts izkrāpt uz dokumenta pamata, ka tur esot it kā dzīvojis kolhoza pēdējāsdienās, lai arī tā nebija taisnība. Un vēl joprojām tiesas darbiem nav gala.
ir taču arhīvs, no kura var dabūs izziņu!