Inita Savicka
– 18.novembri esmu svinējis vienmēr, jau no savas dzimšanas, no bērnības, no Brežņeva laikiem, un iemesls tam ir tāds, ka 18.novembrī manai mammai ir dzimšanas diena. Mēs to vienmēr esam svinējuši par spīti visiem laikiem, jo dzimšanas diena ir īpaša diena. Pēc neatkarības atjaunošanas man personīgi šie svētki ir īpaši krāšņi, jo mēs pie mammas esam paēduši svētku cienastu, pasēdējuši pie vakariņu galda un bieži vien dodamies uz Vecrīgu skatīties svētku salūtu, un tas ir dubults prieks. Neatkarības atjaunošana ir bijis tāds vienreizējs notikums, kas, iespējams, ir vienu reizi vēstures gaitā, kad Latvija kļūst neatkarīga. Visu laiku esam bijuši zem dažādām impērijām – Krievijas, Zviedrijas, Vācijas, un bija īsais brīdis pasaules vēsturē, kad impērijas bruka un bija iespēja nodibināt pašiem savu valsti. Es to vienmēr esmu uztvēris kā tādu unikālu notikumu mūsu tautas vēsturē, ka tas kļuva iespējams. Tagad mēs redzam, kādi notikumi ir pasaulē, cik impērijas ir agresīvas un kā iekaro zemes un cīnās par teritoriju.
Domāju, ka mēs novērtējam šo svētku nozīmību. Mēs svinam šos svētkus. Patriotu mēnešu laikā novembrī ļoti daudz cilvēku staigā ar karodziņiem pie krūts, un tagad es redzu visapkārt karogus un domāju, ka cilvēkiem ir pacilāts noskaņojums. Vienīgais man šķiet, ka šie svētki nezin kāpēc izskatās tādi sērīgi. Valdība, ministri un deputāti, arī es, – mēs ejam nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet nezin kāpēc tas izskatās bēdīgi – svinīgā gaitā, tumšās drēbēs cilvēki iet nolikt ziedus un paklanās Brīvības piemineklim. Tāds sērīgs skats. Varbūt tāpēc, ka novembris. Maija svētki ir daudz priecīgāki – varbūt saulīte vairāk parādās, bieži vien zied ievas. Es gribētu, lai arī novembrī šie svētki ir priecīgāki, lai nav tik sērīgi ar svecēm! Lai arī tumšajā laikā spējam būt vairāk līksmi – tas ir novēlējums pašam sev un citiem!
