Dzirkstele.lv
Šo apaļo gadskārtu neatgādinās oficiālie informācijas līdzekļi. Tikai retais varbūt atcerēsies un domās par to. Runa ir par mantojumu, ko katrs no mums ir saņēmis no saviem tālajiem, tālajiem senčiem.
Līdz 1824.gadam latviešiem nebija uzvārdu. Tos identificēja pēc māju nosaukumiem. Tā Litenē ap 1637.gadu dzīvoja Wegge Martin, Perckan Peter (Veģu Mārtiņš, Perkonu Pēteris). 1824.gadā, daļēji jau no 1821.gada sākās uzvārdu došana latviešu zemniekiem. Noteiktā stundā, noteiktā dienā ģimenes galvam bija jādodas uz muižu. Viņu pieņēma muižas rakstvedis vai pārvaldnieks, vai kāds cits muižas īpašniekam tuvu stāvošs cilvēks. Gadījās, ka garlaikodamies līdzās atradās arī barons. Dažā muižā ļāva izvēlēties pašam – kāds varēja, kāds stostījās. Dažā muižā palīdzēja izvēlēties skaistu latvisku uzvārdu. Bet daudzie rupjie, cilvēka cieņu aizskarošie, pazemojošie uzvārdi apliecina attieksmi. Tas ir nežēlīgs izsmiekls. Tā ir ņirgāšanās par šiem “bauriem”, savas varas un iespēju atklāta demonstrēšana. Uzvārds tiek uzspiests paaudžu paaudzēs. Cilvēku pazemo.
“Tu būsi Klibiķis. Tavs dēls būs Klibiķis,” saka vīram ar smagā darbā sabeigtām kājām.
“Ko tu stāvi kā auns un ņurci cepuri? Tu būsi Auns. Tavs dēls un mazdēls būs Auni.”
Cilvēkam ar uzkrītoši lielāku degunu tiek dots uzvārds Deguns. Bez Klibiķa ir arī Platkājs.
Nav neviena izdomājuma nākamajā uzvārdu virknējumā. Pa dzīvi staigā Putra, Zupa, Krekls (ir rakstniece Krekle), Lampa, Atslēga, Pusvilks, Kaķis, Milts, Ķīselis, Bikse, Zābaks, Būda. Ir Ubags, Kraķis Kleperis, Ķeksis, Nagainis, Ragainis, Peksis, Āmurs, Blāķis, Ķeza, Picka, Bambāls, Pinka, Vabole, Sisenis. Nesaukšu pašus neķītrākos.
Uzvārdu devēji novērojuši cilvēka augumu, ķermeņa uzbūvi. Ir Lielais, Garais, Platais, Biezais, Rupais, Stiprais, Resnais, Vieglais. Īpašs uzvārda darinājums ir Raibekaza. Ir Skaidrais.
Ir kāds īpašs uzvārds Litenē. “Tu velcies kā nāve, esi izkāmējis.
Liksim tavam Bērziņam klāt vēl šo vārdu. Tu būsi Bērziņš Nāve,” sprieduši uzvārdu devēji.
Neatkarības gados tika nomainīti vai pārveidoti paši neķītrākie, rupjākie latviešu zemniekiem dotie uzvārdi, naidā un nicinājumā doti. Šodien restaurējam muižas, pētām to vēsturi, pieminam baronu dzimtas, rīkojam svētkus tām. Taču tautas lielajā vēsturiskajā atmiņā gruzd jautājums: “Kā viņi izrīkojās ar mums?” Beidzot nelielo pētījumu, esmu zināmā mērā pārsteigts, cik liels ir varējis būt naids pret latviešu dzimtām, varmācība pret cilvēku.
— Jānis Zvaigzne Litenē
