Rancēnietes viedoklis: Tiem, kas nesaprot Ukrainas tautas cīņu

Savā rakstā par notikumiem Ukrainā gribu paskaidrot tiem svārstīgajiem, kuri dzīvo starp mums, tomēr joprojām neizprot, pat neatbalsta Ukrainas tautas cīņu, par demokrātiskajām vērtībām, kas nozīmīgas mums, latviešiem, kā arī citām tautām, kas cietušas no putiniski-staļiniska Krievijas genocīda.
Karš Ukrainā turpinās… tvēru informāciju no Ukrainas, jo to valodu labi saprotu (tēvs ir bijis ukrainis), un reizēm raudu aiz bezspēcības un dusmām par nodarīto ļaunumu ukraiņu tautai un viņu dzimtajai zemei. Biežāk gan lūdzu Dievu, lai ukraiņi izturētu, lai nepadotos Krievijas ļaundarim, lai nosargātu savu brīvību un tās vērtības, kaut cena, kas jāmaksā, ir ļoti augsta, jo tās ir viņu, ukraiņu, dzīvības. Klausos arī citu tautību cilvēku domas un vērtējumus par notiekošo Ukrainā, bet nevienam no viņiem nav laba vārda Krievijai, kura savas dzīlēs izauklējusi tādu monstru – Putinu, kas nesis un arī tagad nes neizsakāmas ciešanas citām tautām. Būdami tās staļiniskās-fašistiskās sistēmas vergi, kurā krievu tauta dzīvojusi desmitiem gadu, viņi nesaprot citu cilvēku alkas dzīvot brīvībā, īstenot savus sapņus pēc saviem ieskatiem, veidot savu personību pēc humānisma principiem.
Gruzijas tauta ar sašutumu atceras Krievijas uzbrukumu 2008.gadā, un tagad viņu blogeri atklāti pasaka tautai, kas nesusi viņiem ciešanas, ne tos laipnākos vārdus: “Mēs nevēlamies jūs redzēt mūsu mazajā, miermīlīgajā valstī, jo jūs esat nesuši mums tikai postu un nelaimes.” Tādu pašu negatīvu attieksmi pret notiekošo agresiju Ukrainā izsaka vienkāršie moldāvi, kuru teritorija pie Dņestras tika okupēta, kas arī ir agresija pret miermīlīgo moldāvu tautu. Pasaules vēsture pazīst vairākas tautas, kas bija pilnībā izrautas no savas zemes un pārsūtītas uz Sibīrijas plašumiem pēc Staļina iznīcinošās politikas. Un cik daudz cietusi pati Ukraina!
Tās tautu par nevēlēšanos stāties kolhozos mērdēja badā, burtiski līdz pēdējam graudam un pēdējam pārtikas kumosam atņemot cilvēkiem un nolemjot tos bada nāvei. Astoņi miljoni ukraiņu nomiruši badā 1932.-33.gadā šīs Krievijas īstenotās necilvēciskās politikas rezultātā. Vēsturē šis genocīds pret tautu ir nosaukts “golodomor” – iznīcināšana ar badu, latviski runājot. Vēlāk atkal ciešanas, jo ukraiņu tautas daļa, tāpat kā baltiešu tautas, tika deportēta uz Sibīrijas bargajām zemēm izmiršanai. Vēlāk pēc Staļina nāves nākamais padomijas līderis Hruščovs ar nožēlu teica, ka ukraiņus deportētu pilnībā no Ukrainas, bet diemžēl vagonu pietrūka – tos Krievija nespēja saražot tik daudz un tādos tempos. Un tagad šis karš, šī neiztrūkstošā agresija no Krievijas puses, šoreiz pret dzīvespriecīgu un labestīgu Ukrainas tautu. Kā vārdā notiek šī mierīgo iedzīvotāju nogalināšana, viņu pilsētu iznīcināšana, noslaucīšana no zemes virsas ar raķetēm? Kāpēc Krievijas vergi atļauj dzīt sevi kā aitu baru nogalināšanai svešajā zemē, kā vārdā? 
Kāds prātam neaptverams barbarisms no putiniskās Krievijas puses tiek īstenots Ukrainā pašreizējā 21.gadsimtā! Kāda neiedomājama tumsonība un atpalicība no pasaules izpratnes līmeņa par cilvēciskām vērtībām tiek demonstrēta visai pasaulei caur agresiju Ukrainā!
Cik tāla ir Putina staļinistiskā sistēma no humānisma un cilvēcības principiem un cik tuva un līdzīga tā ir cilvēci iznīcinošajam fašismam – praktiski ar vienādojuma zīmi!
Šīs cilvēkus iznīcinošās sistēmas būtību labi parādījis un izskaidrojis latviešu žurnālists Edvīns Šņore savā filmā „Padomju stāsts”. Filmā, pamatojoties uz dokumentētiem faktiem, viņš parādījis šīs fašistiskās sistēmas būtību un tās ideoloģijas saknes. Filmas autors uzskatāmi nodemonstrējis, ka Karls Markss ir bijis tautu genocīda pamatlicējs, kurš deklarējis, ka tiesības uz eksistenci ir tikai lielajām tautām, bet mazās tautas ir nevērtīgas progresa kavētājas, tāpēc tās ir iznīcināmas, ko tagad arī dara Putins Ukrainā. Ļeņins ir praktisks tās ideoloģijas veicējs un veicinātājs, Staļins turpinātājs un Putins uzticams šīs briesmīgās ideoloģijas sekotājs, kas ir pārvērties par miesnieku, prezidenta Baidena vārdiem runājot. 
Skatoties uz to postu, ko Ukrainai nodarījis Putins ar līdzi viņam domājošajiem, mēs izjūtam bažas par savu drošību un arī cilvēcisku līdzjūtību Ukrainas tautai. Mūsu līdzjūtība izpaužas ne tikai vārdos, bet arī reālajās aktivitātēs, un tā ir latviešu tautas vairāku miljonu saziedota nauda, humānā palīdzība cietušajiem, tie ir nosūtītie ieroči, tie ir cilvēki, kuri, riskēdami ar savām dzīvībām, izved cilvēkus no  krievu armijas apdraudētajām teritorijām uz Latviju, tādā veidā izglābjot simtiem dzīvību. Dara visu, kas ir gan valsts, gan pašvaldības spēkos, jo mēs, šīs valsts iedzīvotāji, kas samērā nesen paši atguvām savu brīvību no varmākas ietekmes, saprotam, ka sava demokrātiskā valsts mums jānosargā jebkurā gadījumā un ar jebkuriem humāniem līdzekļiem. Mūsu valsts brīvības simbols Dainis Īvāns teicis, ka katrai paaudzei ir jānosargā mūsu brīvība un demokrātija, un tā ir taisnība, jo demokrātija ir sargājama vērtība.
Tagad Ukraina cīnās pret ļaunuma impēriju, kura izveidojusies Krievijā gadu desmitiem pastāvošās padomiskās ideoloģijas rezultātā, kura nesusi daudz ļaunuma daudzām tautām. Ukraina kā neatkarīga valsts jau ir spējusi novērtēt tās priekšrocības, ko nes valsts demokrātiska pārvaldīšana. Vārda brīvība un spējas veidot savu personību pēc saviem uzskatiem Ukrainā ir pretēja Putina pārvaldīšanas sistēmai. Tā nogalina cilvēkus fiziski par atšķirīgiem uzskatiem vai liek ieslodzījumā par jebkādā veidā izrādīto protestu melīgajai un paverdzinošajai sistēmai putiniskajā Krievijā. Varmācīga sistēma izveido bailīgus un padevīgus sistēmai cilvēkus, bez ticības taisnībai un vēlmes cīnīties par savām tiesībām – tādus mēs redzam Putina izveidotos agresorus Ukrainā, kuri netaupa neviena cilvēka dzīvību. Atsķirībā no viņiem Ukrainas tauta saprot demokrātijas priekšrocības, kura pieņem dažādību un pieļauj kritiku. Demokrātijas principi dod tautai tiesības nomainīt valdību, ko ukraiņi jau darījuši, padzenot Putina ielikteni Janukoviču un ievēlot savus demokrātiskus valsts vadītājus.
Tas viss nav iedomājams Putina pārvaldītajā Krievijā, ar ko attaisno savu klusēšanu melīgās propagandas saindēta un paverdzināta krievu tauta.
Bet slava Ukrainai, slava viņas drosmīgajiem aizstāvjiem, slava tām vērtībām, par ko cīnās Ukrainas tauta, vērtībām, kas ir tik līdzīgas mūsu latviešu tautas humānisma vērtībām.
Ar stāstiem par visu pārdzīvoto no agresoriem Ukrainā dalījušies paši Ukrainas bēgļi, kas mitinās Rankā arodskolas kopmītnēs un par kuru labklājību rūpējas Gulbenes novada pašvaldības sociālais dienests, Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes nodaļa un skolas kopmītnes tehniskais personāls.

• Rankas pagasta iedzīvotāja Svetlana Zīlīte