Oktobra beigās mana dēla dzimšanas dienā mazmeita man uzdāvināja rakstnieka un dzejnieka Jāņa Poruka nesen izdoto dzejoļu grāmatu “Dziedi jel!”.
Tas bija saviļņojoši, jo Poruks ir man samērā tuvs radinieks, mana vecātēva Kārļa Poruka brālis.
Izlasīju un bija, ko padomāt. Daudzi dzejoļi aktuāli, lasāmi arī šobrīd. Nocitēšu vienu, kas atbilst šim laikam (kad plosās karš daudzviet, ne tikai Ukrainā), sagaidot jauno gadu.
“Jaunajam gadam
Dod tautām vairāk kauna, sāta,
Lai neizceļas karš un bads;
Dod vīriem, sievām vairāk prāta,
Dod vairāk gaismas, jaunais gads!
Dod gaismu mums, kas apspīd visu,
Lai apskaidrojas tumšais kakts;
Dod viņu šurp mums visu, visu,
Lai netiktu vairs melots, zagts!
Ved pērkoņus caur gaisa dzelmēm,
Lai svētību tie zemei dārd;
Nes siltumu iz saules svelmēm
Un ledus kalnus kopā spārd’!
Dod šur tur vairāk kauna, sāta,
Lai neizceļas karš un bads;
Dod vīriem, sievām vairāk prāta!
Sveiks esi mums tad, jaunais gads!”
(J.Poruks)
Sirsnīgs paldies Druvienas muzeja vadītājai Anitai Graumanei par viņas darbu un dzejoli, veltītu Porukam! Paldies arī Gulbenes novadam!
Laimīgu, mierīgu jauno gadu!
– Dzintra Kalniņa (Sīle) Smiltenē