Inita Savicka
Otrdien rīta pusē laikraksts “Dzirkstele” saņēma telefona zvanu no kāda vīrieša, ka, braucot ārā no Gulbenes uz Smiltenes šoseju, uz tīruma esot stārķis. Vīrietis satraucas, ka šajā laikā, kad stārķiem jau jābūt prom, tas ir palicis šeit. Viņš pieļauj, ka varbūt putns ir savainots.
“Dzirkstele” sazinājās ar Gulbenes novada pašvaldības policiju, kura devās noskaidrot, kas īsti ir ar stārķi. Izrādījās – pa labības lauku pastaigājas divi stārķi, meklējot ēdienu, kuri neizskatās pēc savainotiem.
“Dzirkstele” sazinājās ar ornitologu Gaidi Grandānu, kurš “Dzirkstelei” stāsta, ka tie stārķi, kas oktobrī un vēl vēlāk ir pie mums, ir nolemtie – lapsu un citu plēsēju barība. “Ja ir divi stārķi kopā, tad varbūt vēl kaut kāda iespēja ir, bet principā stārķi masveidā aizlidoja augusta beigās. Viņi jau lido pēc kalendāra, nevis pēc laika apstākļiem. Un šie acīmredzot ir vai nu savainoti, vai sliktā fiziskā stāvoklī un tamlīdzīgi. Šādu putnu starp gājputniem ir ļoti daudz, vienkārši mazos putnus cilvēki tā nepamana. Stārķis ir liels, tāpēc to pamana. Vēl jau pastāv iespēja, ka viņi var aizlidot,” skaidro G.Grandāns.
Viņš stāsta, ka pēdējās desmitgadēs stārķi ir mainījuši ziemošanas vietas. Šobrīd viena daļa nemaz nelido pāri Sahārai, kur kādreiz visi lidoja. Kaut kāda daļa ziemo stipri tuvāk – Spānijā, Francijas dienvidos. “Ja putns ir labā kondīcijā, viņam aizlidot nav nekas, bet stārķis ir pasīvais lidotājs,” saka G.Grandāns.
G.Grandāns uzskata, ka cilvēkam stārķi nav jāglābj. “Daba pati sakārto. Uzturēt gūstekni no dabas aizsardzības viedokļa pilnīgi nav nekāda ieguvuma, bet ir organizācija “Drauga spārns” Latvijā, kas ar to nodarbojas. Šajā gadījumā, ja stārķi staigā pa tīrumu, tad viņi droši vien nemaz nav noķerami. “Drauga spārns” putnus invalīdus un ne tikai stārķus mēģina kopt un palaiž dabā, bet tajā pašā laikā ir arī mūžīgie gūstekņi, mūžam nolemtie. Nevar aizliegt cilvēkiem nodarboties ar šādu hobiju, bet no dabas aizsardzības viedokļa tam nav jēgas. Lai arī tas izklausās skarbi, bet tā ir realitāte,” uzsver G.Grandāns.
Vēl kāda lasītāja ar “Dzirksteles” starpniecību vēlējās uzzināt, vai ziemā putnus var barot ar maizi. G.Grandāns skaidro, ja baro un grib, lai būtu maksimāli daudz putnu, tad tie jau jāsāk barot visai drīz. “Tie, kas mums liekas, ka ir ziemotāji, kaut vai tās pašas zīlītes, arī migrē, tikai migrācija nav tik tāla. Un, ja viņas sāk barot savlaicīgāk, tad pastāv iespēja pieturēt lielāku putnu skaitu. Bet ar barošanu viss ir vienkārši – galvenais nesālīta barība. Arī maize ir spēka avots, bet labāk tādu barību kā tauki, kas ir enerģētiski labi, un klasika – saulespuķu sēkliņas. Vēl šobrīd var nopirkt arī dažādu sēklu maisījumus,” stāsta ornitologs.
