1937. gada janvārī laikraksts “Brīvā Zeme” raksta: “Lizuma pagasta robežās ir divi ciemi Lizums un Velēna. Lizuma ciems ir pagasta vidū, bet Velēna vienā malā – uz Gaujas krasta. Pirmais sācis veidoties pēckara gados pēc Ieriķu – Gulbenes dzelzceļa izbūves, bet Velēna bija agrāko gadu lizumiešu un sinoliešu kopējā sabiedriskā darba vieta, kāda nozīme pa daļai viņai ir vēl tagad. Tagad turpretī Lizums izvērties par plašu centru ne tikai lizumiešiem vien, bet arī apkārtējiem pagastiem, jo Lizuma stacija uzcelta izdevīgā zemes ceļu mezglā.”
No minētā fragmenta par Lizuma pagastu skaidri saprotams, ka konkurencē starp diviem pagasta centriem – Velēnu un Lizumu pārsvaru ieguvis Lizums sakarā ar dzelzceļa līnijas Gulbene-Ieriķi izbūvi 1916. gadā.
1935. gadā Lizumā uzskaitīts 1791 iedzīvotājs – 44,67 % vīriešu un 55,33 % sieviešu. Pagasta cilvēku galvenā nodarbošanās saistīta ar zemi un mežiem. 20. gadsimta 30. gados Lizumā ir 134 vecsaimniecības un 107 jaunsaimniecības, rūpniecības uzņēmumi – vismaz trīs kokzāģētavas, divas ūdensdzirnavas, vienas vējdzirnavas, divas pienotavas un ķieģeļceplis, ādu miecētava, maizes ceptuve, spirta dedzinātava, vairākas tirgotavas: piecas pārtikas preču tirgotavas, viena gaļas tirgotava, divas vīna tirgotavas, viena velosipēdu un mūzikas instrumentu tirgotava un lauksaimniecības mašīnu veikals, viena valsts degvīna noliktava un viena frizētava. Tirgus dienas ir noteiktas: Velēnā – 17. maijā un 18. septembrī, Lizumā – 25. jūnijā un 7. septembrī.
Pagasta ļaudis aktīvi darbojās dažādās biedrībās, Lizuma savstarpējā uguns apdrošināšanas biedrībā, Bibliotēkas biedrībā, Patērētāju biedrībā, Velēnas kultūras veicināšanas biedrībā, Velēnas dziedāšanas biedrībā, Lizuma lopkopības pārraudzības biedrībā, Velēnas piensaimnieku biedrībā un citās biedrības.
Pagastā ir divas skolas – viena pilna pirmās pakāpes pagasta skola un viena otrās pakāpes pagasta skola.
1986. gada Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja ekspedīcijas materiālos atzīmēts, ka Lizumā saglabājušās 98 vecsaimniecību mājas un 54 jaunsaimniecību ēkas. Ekspedīcija apzinājusi un fiksējusi ievērības cienīgus tautas celtniecības objektus: “Kalnastampānu” klēti, “Ošiņu” smēdi no 20. gadsimta 20. gadiem ar visu smēdes iekārtu, trīs sētas, kas saglabājušās ar nelielām izmaiņām: “Kalniņi” no 19. gadsimta beigām, īpatnība – saimniecības ēkas izvietojušās vienā rindā, “Ālkšņos”/ Plukšnorās” saglabājušās visas ēkas un ganu ceļš, “Alejās” (20. gadsimta 20. gadi) saglabājies sākotnējais sētas plānojums ar visām ēkām.
Interesanti, ka Lizuma ciema “Mazkalniņos” bijis podnieku ceplis. Darbnīca bijusi Velēnas–Lizuma lielceļa malā. “Mazkalniņos” galvenā produkcija – krāsns podiņi. Podnieks Jānis Pauls Mazkalniņš (1876-1952) 20. gadsimta 20. gados podiņus darinājis ar lielu rūpību un augstā kvalitātē. Podiņi pieprasīti plašā apkārtnē, pircēji braukuši pat no Rīgas. Tirzas lauksaimniecības izstādē 20. gadsimta 20. gados Mazkalniņš saņēmis pirmo godalgu par paša izgudrojumu māla bišu barojamajiem traukiem.
20. gadsimta 80. gadu nogalē kolhozs “Spars” papildus lauksaimniecības produkcijai ražojis dekoratīvās krāsainās stikla flīzes, siltumizolācijas materiālu un ģipša plāksnes.
20. gadsimta sākumā Lizumā audzētas sarkanbrūnās govis, bet no 20. gadsimta 30. gadiem aizsācies darbs pie Latvijas brūnās govju šķirnes audzēšanas un izkopšanas. Šķirnes ražības izkopšana turpinājusies kolhozā “Spars”, kas bijusi viena no saimniecības darba prioritātēm. 1965. gadā Ludzas laikrakstā minēts, ka 92 % no kolhoza ”Spars” ganāmpulka ir Latvijas brūnās šķirnes govis.
Lizumā darbojusies arī spirta dedzinātava (1945-1951), kas ražojusi jēlspirtu. Ēka celta 1876. gadā kā muižas spirta dedzinātava un tautā saukta par brankūzi. No 1951. līdz 1976. gadam tā bijusi Lizuma cietes rūpnīcas mājvieta. Rūpnīcai bijušas vairākas struktūrdaļas: ražošanas daļa un grāmatvedība, cietes, konfekšu “Gotiņa” un augļu sulu ražošana.
Lizuma pagasta ļaudis cauri laikiem spējuši saglabāt savas vērtības un attīstīt jaunas saimniecības nozares.
Izmantotā literatūra un avoti
1. GVMM Lizuma ekspedīcijas materiāli. 1986. 2. Lizuma cietes rūpnīca. 1951.-1976. GVMM muzeja materiāli. 3. R.Baltakmens. “Ciltsdarbam pelnīto uzmanību”.
“Druva”, Nr. 21 (01.11.1960.). 4. J.Siliņš. “No kolhoza ”Spars” pieredzes”. “Za Pobedu Komuņizma” (Ludza), Nr. 58 (20.05.1965.). 5. Latviešu konversācijas vārdnīca, 12. sējums. 2001. 6. “Brīvā Zeme”, Nr. 23 (29.01.1937.).
