Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

VIEDOKLIS: Visiem vienādas tiesības

Gatis Bogdanovs. Foto: Inita Savicka.

6.janvāra “Dzirkstelē” lasīju viedokli, kuru laikrakstam pauž lejasciemietis Tālivaldis Čonka. Pagasta iedzīvotājs ir satraukts par to, ka Sudala ezerā kā parasti varēs pieteikties uz nomas tiesībām rūpnieciskās zvejas veikšanai. Tautai saprotamā valodā – “uz tīkliem”. Viņaprāt, tādā veidā ezeram tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums un izķertas lielās zivis, kuras neradīs pēcnācējus, kā rezultātā ezera zivju resursi samazināsies.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jāpiemin, ka 2019.gada vasarā pie visiem sešiem mūsu novada publiskajiem ezeriem notika ezeru pētniecības publiskā apspriešana, kur pēc kontrolzvejas, ko veica Vides risinājumu institūta pētnieki Matīsa Žagara vadībā, tika uzklausīti gan makšķernieku, gan zvejnieku viedokļi. Lūk, viņa teiktais rītā pēc kontrolzvejas Sudala ezerā: “No pagaidām apsekotajiem šis izrādījās visveselīgākais ezers. Daudz lielo asaru, raudu, kā arī zandarti, kas arī ir ezera indikators. Mazo zivju ir samērā maz, kas liecina par ezera saprātīgu izmantošanu.” Vai tiešām triju gadu laikā ezers būtu izķerts sauss? Domāju, ka viennozīmīgi nē. Vienkārši kādam nepatīk tīklu bojas, nespēja tikt pie lielā loma vai vienkārši gribas kašķēties. Mēs esam tik dažādi savās vēlmēs – vienam patīk makšķere, vienam spinings, bet kādam tīkli. Un risinājums ir viens – makšķerniekiem un zvejniekiem ir jāmāk sadzīvot un respektēt citam citu, tad arī zivju pietiks visiem.

Tikai ar aizliegumiem nekad nekas nav panākts, un šobrīd nav arī dzirdēts, ka kādā no mūsu ezeriem zivju resursi būtu kļuvuši kritiski, ne arī būtu kāds juridisks pamats ierobežot zivju ķeršanu. Ja kādam nepatīk tīklu klātbūtne Sudala ezerā, ir iespēja doties uz netālo Alūksnes ezeru. Tur tīklu nav, bet, vai zivju ir vairāk, jāvērtē pašam makšķerniekam. Galu galā likt licencētus tīklus nav pārkāpums, taču atļaušos paskaidrot Čonkas kungam, ka nesankcionēta zivju ielaišana ūdenstilpēs, par kuru viņš pats stāsta “Dzirkstelei” un kurā piedalījies pirms desmit gadiem, tomēr ir. Tiešām neatminos, ka samu ielaišana Sudala ezerā būtu kaut mēģināta saskaņot ar atbildīgajām instancēm. Makšķernieks pat ēsmas zivtiņu nav tiesīgs vest no citas ūdenstilpes, kur nu vēl ielaist mazuļus, piedevām tādas sugas, kas līdz šim te nav mitinājušās!

Man vienalga, ko ķeru – raudiņu vai samu, ar makšķeri vai tīkliem. Viss ir interesanti, un man vienalga, vai kāds to zivi ir ielaidis vai tā te mājo jau tūkstošiem gadu, taču jāatceras, ka publisks ezers nav piemājas dīķis, tāpēc te pagaidām visiem ir vienādas tiesības.

– Gatis Bogdanovs

Līdzīgi raksti

Reklāma

Komentāri ir slēgti

Komentāri (3)

  1. Ar tikliem…arprac..vai nesiet aizdomajusies kapec pret mums atiecas kaa pret parazitiem…domajot tikai par savu vederu un pelnu.
    visu iznicinot..bet ari tavas tiesibas pateretaj beidzas tur kur saajass ezera un zivju izdzivosanas tiesibas…dabas tiesibas to saglabajot.

    1
    1
  2. Kādas stulbības! Pirms kādiem 35 gadiem smēlām ar tīkliem, dūrām ar žebērkļiem, sita ar elektrību, ziemās slāpa un grāba ar maisiem. Un visiem pietika un vēl šodienai pietika, kad vispār neko nedrīkst. Galīgi jau ar visām regulām nojukuši.

    10
    4
  3. Vili tas bija pirms 35 gadiem..tagad pat mazas upes tuksas..kur palikusas zivis jautajums…kadreiz lielajas upes ari vimbu bija xaudz un kera ar tikliem bet tagad to maz.

    7
    2
Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.