Tuksnesī. Vilšanās, pārmetumi, neticība un sāpes mani izraidīja domu tuksnesī….
Tuksnesī
Vilšanās, pārmetumi, neticība un sāpes mani izraidīja domu tuksnesī… Kā karstas smiltis pēdas dzeļ nesen izraudātās asaras. Acīs sūrst vakardienas putekļi. Pār mani svelmējoša ilgu saule, apsolot man visu vai neko… Oāzi miera un veldzes, ja vēl saņemšu spēkus, ja izturēšu un nenomaldīšos no virziena, vai arī – mūžīgas slāpes un iznīcību, ja izmisumā aiziešu greizi… Starp domu drumslām tomēr sataustu kaut ko pazīstamu un mīļu – tavs vārds… Dziļi azotē patvēries, tik trausls un nepasargāts, bet tomēr izdzīvojis… Saņemu spēkus, jo tagad esmu atbildīga par diviem…
