Mans grupas pielūdzējs nav ieradies, esot nodzēries, un tā ir tikai viņa problēma.
63.
Mans grupas pielūdzējs nav ieradies, esot nodzēries, un tā ir tikai viņa problēma. Cik labi, ka neatsaucos viņa vēlmēm! Katrs varam sabojāt tikai savu dzīvi un tad dzīvot sabojāto. Par arāba bijušo sievu Ļudu neviens nezina. Tā cerēju viņu ieraudzīt. Kā ūdenī iekritusi, taču jācer, ka Bagdādes debesīs viņa neraugās. Oficiālās runas ir neoriģinālas un garlaicīgas, vismaz man nekā interesanta – ne spožuma, ne posta. Tikai pediatre Rima ir atklāta un attēlo visu mūsu pediatrijas stāvokli, statistikas sagrozīšanu, papīru plūdus. Skan pārmetumi, ka institūts nav daudz ko iemācījis no dzīvē vajadzīgā.
“Iecirkņa pediatram ir jādzimst no jauna un pašam sevi jādzemdē sāpēs, asarās un izmisumā. Izejot dzīvē, mēs bijām kā neiznēsāti, bez laika dzimušie un pēc desmit gadiem neesam sapratuši, vai pediatrija ir cienījama medicīnas nozare.” Šīs runas dēļ vien bija vērts braukt tālo ceļu. Aplausu visvairāk Rimai, jo viņai ir īstena bērnu ārsta sirds.
Pasākuma beigās viens tagadējais students aicina nodziedāt mūsu un arī pašreizējo institūta himnu:
“Par dzīvi tu atbildi vienmēr,
Un ceļš tas viegls ne gluds,
Tik turies, dakter, lai dūša stingra,
Lai netrīc roka, kad notrīc sirds!”
